Aizstāv viņš mani, kad kko papukstu, nezinu vai ir manā pusē, bet saka, ka jā , tā ir, ka baigā vai baigais tas un tā , nu tā smieklīgi, bet jā, viņš mani vienmēr aistāvēs un nostāsies manā pusē, ja kāds trešais vēl būs. Bet ar ģimeni nav bijis tā, ka bijis jāaizstāv, atceros pašā sākumā tik, kad mamma mūsu Jāņu pasākumā mazliet sareibusi bija viņam un kko runājot par bijušo, noteica, ka esot glītāka palikusi, tas tā aisvilās, ka manā klātbūtnē vispār viņu piemin, ka nelabi izteicās, pat sadumsojos, jo pret mammu nevar tā. Bet viņam vienalga, vnm, ir teicis, ka es esmu pati svarīgākā, jo visvairāk par viņu rūpējos, neviens tā neesot rūpējies nekad. ģimenē bija patstāvīgs jau no 16, un tāpēc tagad var kādreiz atļauties sagurt, nolaist rokas, jo zin, ka esmu es blakus :)
1668
