Pārdabiskās lietas,situācijas

lapsīgā - nē, es naktī pamodos un viņš man sēdēja netālu. Sargā jau nepārtraukti, ne tikai apdraudētās situācijās :) Pat, ja nevari izlemt kaut ko, vari domās pajautāt, ko viņš domā - jo viņš visu laiku ir blakus.

Nekad neesmu ticējusi un neticēšu šīm lietām. Pilnīgi katrai situācijai, kuras te meitenes stāsta, var atrast iemeslu. Sāk rādīties visādi spoki un mošķi, ja TV filmas pa daudz saskatās.

Diez gan daudz esmu piedzīvojusi. Pēdējo reizi vakar. Sanāca, ka mājās atbraucām, kad ārā bija jau tumšs, izkāpu no mašīnas, lai attaisītu vārtiņus. Kad iegāju sētā, man pretī skrēja mūsu pelēkais sunītis, nedaudz pieliecos, lai viņu samīļotu un tad viņš izgaisa. Domāju, ka varbūt viņš ātri aizskrēja man aiz muguras, bet, kad pagriezos - nekā tur nebija. Izrādījās, ka abi mūsu suņi bija iekšā mājā. Un tad es sapratu, ka tas bija mūsu traģiski bojā gājušā sunīša viņš arī bija pelēks) gariņš. Viņš bija laimīgs. Liakam saprata, ka man viņš ļoti pietrūkst un izdomāja parādīties, lai redzu, ka viņš ir laimīgs. :) Bet man vienalga viņš ļoti, ļoti pietrūkst.. :(

Kad iegāju sētā, man pretī skrēja mūsu pelēkais sunītis, nedaudz pieliecos, lai viņu samīļotu un tad viņš izgaisa. Domāju, ka varbūt viņš ātri aizskrēja man aiz muguras, bet, kad pagriezos - nekā tur nebija. Izrādījās, ka abi mūsu suņi bija iekšā mājā. Un tad es sapratu, ka tas bija mūsu traģiski bojā gājušā sunīša viņš arī bija pelēks) gariņš

Tas nu gan ir interesanti!

Karamelle, es televizoru neskatos. Un tajā dzīves periodā, kad redzēju, ne par ko tādu arī neinteresējos, nerunāju, nedzirdēju. Manuprāt, ir muļķīgi kaut ko noliegt tikai tāpēc, ka cilvēka prāti vēl nespēj izskaidrot. Pārāk daudz šādu gadījumu pasaulē, lai uz to pievērtu acis. Kaut vai paskat, cik daudz piemēru ir šajā pašā mazajā cosmo forumā. Šī nav tikai fiziska pasaule.

Dažas dienas pēc tam, kad bija nomirusi mana vecmāmiņa, ne no šā ne no tā pēkšņi pats no sevis saplīsa sekcijas stikls, kurš bija ļoti biezs. Nedomāju, ka tas saplīsa no smaguma, jo uz tā stāvēja tikai glāzes. Tā baisi. Vispār, kad viņa bija nomirusi, bet vēl nebija apglabāta, baidījos palikt viena istabā, jo ļoti stipri jutu, ka nemaz neesmu viena, man šķiet viņas gars vēl bija ar mani, jo mums ar vecmāmiņu bija ļoti mīļas attiecības. Lai arī pagājuši 10 gadi, atceros tā laika izjūtas.

Nezinu vai tas ir kaut kas pārdabisks,bet piemīt spēja lasīt cilvēku domas 100Km rādiusā.




Ps.100% Tiko nodomājāt,ka tā nemēdz būt:D

Ar garu, kas dzīvo manā vecāku mājā, ceru, ka tur viņa vairs nav. Tas bija tik biedējoši, bet slikkums te gari rakstīt. Jāiet dušā laikam beidzot!

Ticu arī tam, ka vārdiem un domām ir ļoti liels spēks mūsu dzīvē. Piemēram, vienā dienā man bija uznākusi tāda kā depresija. Noraudāju visu dienu, negatīvas domas par sevi, par to, ka nekam nederu utt. Un kaut kā pie sevis savā histērijā nodomāju, ka tā kā man nekas pēdejā laikā neizdodas pie kā pieķeros, tad kaut manis vispār nebūtu utt. Un te otrā dienā, braucot no laukiem, mūsu priekšā notika diegan liela avārija. Un ja draugs nebūtu nobremzējis, jo viņš paspēja ierauzīt kā viens trakas nesas pie sarkanās, tad tā mašīna būtu ienesusies tieši manā pusē. Un nezinu, kas tur būtu bijis. Bet mūsu acu priekšā saskrējās divas mašīnas. Ārprāts!! Varbūt sakritība, bet pēc tam es aizdomājos, ka jānovērtē to, kas tev ir tagad un ja gribi, lai būtu labāk jāiegulda smags darbs!

Un tas ka svarīgākais, kas cilvēkam pieder ir viņa dzīvība!

Man vienreiz zvanīja mājas parastais telefons, kurš nebija pieslēgts nepieviena vada.

redzu ziimiigus sapnjus, celjoju sapnjos, zinu, kas notiks. Juutu speeciigas energjijas, ir bijushas interesantas situaacijas.

ak, kungs, nu KĀPĒC es šito visu lasīju... :D

viena maja kad agrak nepierakstiju cik naudu iztereju, skjita kad nauda zuda no aploksnes.
bet nu jau otra maja ar visu pierakstishanu i gan aploksne parvietojas ar visu pierakstu , kura beigas atrodas, i gan palieli papira gabalinji bet nu otrajaa maaja vismaz viiss atrodas, ne taka pirmaja rrr :D baisi

Kad mācījos pamatskolā, latviešu valodas stundas laikā ar acu kaktiņu it kā redzēju amia sēžot blakus un mācoties gramatiku, kad paskatījos, tur neviena nebija :(

Man bija tā,ka maijā,atnācu mājās un dzirdu,ka kaut kas nokrīt un pēkšņi man priekšā izlido putns! Melns strazds. Sabijos,dabūju ārā no mājas viņu. Pastāstīju mammai,šamējā saka,ka tā esot slikta zīme,uz nāvi. Neticēju,bet pēc nedēļas uzzinu,ka omai vēzis 4.stadijā.

kendrucis2012 a ka tu zinaji ka ta esmu es ? :D

vispretīgākais bija, kad pa nakti pamodos no tā, ka istabā spīd gaisma, pagriezos lai izslēgtu gaismu un man blakus gulēja vīrietis melnās drēbēs, pateica- Svaika un nosauca manu vārdu.. tad gan es pamatīgi pārmīzu jēgu un skrēju pie māsas, vēl joprojām nedaudz bailīgi vienai gulēt savā istabā. Par laimi nekas tam līdzīgs nav atkārtojies.

daudzi taadam lietaam netic,bet es speeju redzeet cilveeku auras,respektiivi,kaadaa kraasa vinja ir katram. izradas maku to jau no berna kajas,bet to,ko tas nozimee uzzinaaju tikai daudzus jo daudzus gadus velak,lidz tam vnk citreiz patika paluureet,jo likaas inchigi ka es taa varu

spokiem ticu,manam braalim daudz kas ir bijis,jo vinjs dziivo tagad maja kura spokojas,pati neesmu neko ipasi piedzivojusi,aaa vienreiz pa pus miegam izklausiijaas,ka kaads manu vaardu riktiigi nokliedz :D

ak jaa daudz ko savos sapnjos redzu,protams,ne tieshaa noziimee,bet kad iztulko. un ir 2 sapnji kurus es NEKAD NEKAD neaizmirsiisu. joprojaam nesaprotu ko tie noziimee,sapnjoju tos jau kadus 7 vai 8 gadus atpakalj,bet joprojam atceros ljoti labi,iztulkot ar nevaru jo taadi jociigi