Pārdabiskās lietas,situācijas

arii es esmu pieredzeejusi to paraliizes sapnjus. brr..

kad dziivoju pie viesgjimenes, vienu vakaru aizveeru aizkarus istabaa un gaaju uz dushu, atnaakot atpakalj aizkari bija mazliet paveerti. nodomaaju, ka mosh liidz galam neaizveeru. gaaju guleet. nakts viduu pamostoties istabaa baigi gaish.. pagriezhos uz loga pusi-aizkari liidz galam atveerti. man gulta pie loga, neviens istabaa nav bijis, pati arii vinjus neatveeru..

Es dzivoju privatmaja(ko cela mana ome), un pirms es veicu kapitalo remontu-ka saaku atcereties zosada!! Uz vakariem sezot pirmaja stava-gandriz katru dienu vakaros ugsa pa itabam skraidija berns-riktigi mazini stipri solisi no viena gala uz otru. Taka maijai vel nebija remonta tad lampa kustejas uz griestiem ja pieaugusais augsa staigaja....kad skreja tie (tak nezinu kas) soliši(berns) ari lampa kustejas uz griestiem! Sausmas, viena totali nevareju atrasties maja...liku konfektes tad kadu laiku klusums un tad atkal. Bet kad uztaisiju kapitalo remontu majas viss pazuda!
Tagad tikai pazud sikas lietas(atslegas, skropstu tusa un tt), pec paris dienam atrodu pavisam cita majas vieta..kut esmu drosa -neliku!!

Man Miera ielā dzīvoja viens paziņa un viņam regulāri bija visādi gļuki dzīvoklī – TV slēdzās iekšā un skaļum no klusuma uz sakļāko staigāja, viņš sēdēja pie pc, paskatījās pār plecu un tur gulta guļ tāda cilvēka ēna pār visu gultu. Vai arī guļ naktī un jūt, ka kaut kas apsēžas uz gultas un tur sēž jauna meitene un skatās virsū un smaida. Vai arī zina, ka ir pilnīgi viens dzīvoklī, bet dzird, ka virtuvē skaļi un nesaprotami lamājas sieviete. Baisi :D

Man vistraumatiskākais laikam bija pamatskolas gadījums, kad topā bija visu to rūķīšu saukšana un zīlēšana. Zīlējām ar to adatu, kas iekārta diegā un to adatu pilnīgi redzami “kaut kas” parāva uz malu. Mēs visas meitenes kliegdamas iznesāmies no klases :D

circene , varbūt mājas gariņš pārbīda un noliek mantas citā vietā?
Manai māsīcai, kura dzīvo diezgan vecā mājā, arī tā visu laiku notiek un mācītājs vai kas, kas tur bija ieradies, lai noskaidrotu, kas par pārdabiskām lietā notiek, teica, ka tas ir mājas gariņš, kurš rotaļājas un pārbauda pacietību.

Jums te normāli stāstiņi. Vienīgais neizskaidrojamais, ko es atceros, bija ziemā. Runāju pa telefonu un no galda vidus nolidoja zemē burtnīca. Caurvēja nebija, logi ciet, durvis arī. Un kaķis bija citā istabā.. Bet tas tāds nieks, salīdzinot ar jūsu šausmu stāstiem :D

Es esmu ļoti skeptiska pret šīm lietām un uzskatu, ka lielākā daļa ir cilvēku izdomājumi, vēl viena daļa iedomas bet pārējais fizika un sakritības.
Skarbi, bet kamēr pati kko tādu neredzēšu, neticēšu!

Neesmu neko tādu redzējusi/dzirdējusi, bet neesmu arī nekam pārdabiskam jebkad ticējusi! :-P

BaCk, es arī domāju, ka liela daļa to redzēto spoku varētu būt vienkārši iedomas, vai prāta izspēlēti joki. Piemēram, saskaties kaut kādas šausmenes un tad, kad ej gulēt, liekas, ka kaut kas buus un pats mēģina saskatīt kaut kur kaut ko baisu.
Man tā bija, kad biju maza. Likās, ka kaut kādas ēnas istabā, bet patiesībā tas bija krēsls ar drēbēm :D

Nekas pardabisks, tik nedaudz par Mierielas kapiem un maniem sapniem:
(Rakstu no telefona un neieveroju nekadus valodas likumus)
Es kad biju maza dzivoju pie tiem Miera ielas kapiem. Sanaca tu r biezi staigat,skiet mamma tur vadaja mazo masu un brali ratinos. Un kops tiem laikiem mana sudigaja atmina ir saglabajies briesmigs murgs. Es sapnoju,ka atrodos tur un no visam pusem lien ara mironi,mumijas,zombiji un visaadi moski un iet uz kautkadu galveno kaplicu. Tas sapnis man atkartojas neskaitamas reizes un vienmer es pec taa,ka jau berns jutos sausmigi. Neatceros,kad partraucu to sapnot,vai tas notika,kad parvacamies uz Caka ielu, vai kad viena no tiem murgiem es peksni biju kopa ar gimeni,kurus es paslepu kautkada budina tajos kapos un pati noznaudzu launo simpanzi. Galiigi slimi sunja mugi:D
Neko pardabisku redzejusi neesmu,vienigi mamma saka,ka krasni redzeja mazu velninu :D

ĪVA*, Tev taisniba tas noteikti majas garins, paldies vinam ka vair mani ar tiem bernu solišiem nebaida, bet pacietibu gan manu noved un ari smejas par mani!
Nedelu atpakal bija smiekligi-nopirku Dior tušu-nebija leti un tada pate man bija veca, veco izmetu majas miskaste, jauno uz galda noliku! No rita celos, sataisos-kafija nu jakrasojas....tusas nav...ari veca izmesta(tevs jau paspeja ara miskaste visu izmest)..darba sapulce....aaa:( ...skreju pa miskati raknaties..atradu veco-jaunas nav..man panika ko darit...kad lidu miskaste(man hoetikas konteineris)..parlikos pari un ar to miskasti nokritu uz saniem zeme...smirdiga netira un bez tusas....gandriz raudaju!! Izvilku veco tusu..ta jau ar gabaliem kraso..virsu udens pilienu un krasojos!! Garigais -100!
Pec divam dienam-atrodu jauno tusu pirmaja stava pie TV-bija gan laime gan dusmas!!

Vnk nu visus šos stāstiņus esmu dzirdējusi no paziņām un nepazīstamiem cilvēkiem, no ģimenes loka nevienam nav tādas pieredzes, un sšem cilvēkiem es tiešām ticētu. Pāŗejie muld, stabili!

Zemestrīci LV.

naktī pamodos un man virsū bija milzīgs zirneklis.. aizsviedu visas mantas pa gaisu un nevarēju aizmigt.. pēc tam nāca smiekli par iztēli...

Bet nekas pārdabisks nav redzēts... tikai sapņu pasaulē..

ā, nē.. vēl tak bija tā, ka likās, ka redzu melnu kaķi pirmajās pāris reizēs, kad biju drauga dzīvoklī. Tā bija pirmā sajūta, kad iegāju dzīvoklī- tur ir kaķis un melns..kaut gan dzīvnieku viņam mājās nav. Un tad ik pa laikam likās, ka ar acs kaktiņu redzu, kā kaut kur aizskrien kaķis. Un tā, kā man pašai ir minka mājās, tad uzreiz gribējās iet un samīļot, bet atčoknījos, ka viņam kaķa nav. Sajutos stulba :D Zinu, ka vēl viņam viens draugs teica to pašu pirmajā reizē, kad viesojās tur..
Bet nebija tā, ka redzu skaidri..vienkārši visu laiku tā sajūta, ka ir un skraida apkārt. Nezinu vai tam ticēt, vai vienkārši mindfuck kaut kāds.(citos dzīvokļos nevienā tā nav bijis)

Spoki vairākkārt ir dzirdēti. Tās pāris dienas/naktis pēc cilvēka nāves, pirms vēl ir apglabāts. Turklāt ne jau es viena dzirdēju, bet visi, kas tai viņa mājā gulēja. Tā kā... tiešam loti baisi un nepatīkami.

engeliitc man bija tāpat. Ar vectēvu bija ļoti labas attiecības, kad nomira, arī tās 40 dienas bija dīvaina sajūta, ka viņš ir blakus. Bet kā pagaja tās 40 dienas, tā redzeju tādu bailīgu sapni. Proti, vectēvs ir ienācis savās lauku mājās, sēž pie galda un ēd. Sapni redzu, ka vecmammai no viņa bailes, bet man nav. Un tad es viņam sāku jautāt" Ko jūs tur ēdat?", "Tev tur ir kur gulēt", "Tur nav bailīgi"?, Tu tur lasi grāmatas" utt. Uz ko vectēvs diezgan skarbā balsī atbildēja: "Mēs nedrīkstam tādas lietas stāstīt, tur, kur esmu es ir skaisti" Pati tur kādreiz nonāksi.
Luk tā, diezgan dīvaina sajūta bija, kad naktī piecēlos ar lielām asarām un visa drebēju.
Vectēvu redzu ļoti bieži sapnī.

Biju aizbraukusi uz laukiem pie vecmammas, pēc mēneša kā nomira vectēvs. Vecmammai bija liels naudas trūkums. Tieši tajā naktī, ad atbraucu redzu sapni, ka vectēvs staigā pa pagalmu gar savu pirti un pagalma ienāk viņa kaimiņš, kurš bija lielu naudu parādā vecmammai. Vectēvs sapni dusmīgi paskatījies uz kaimiņu un aizgājis. Izstāstu šito sapni vecmammai, otrā dienā kaimiņš pārdevis mežu un atnes vecmammai aizdoto naudu.

Pavisam aizmirsu. Sanāca tā, ka biju klāt vectēva pēdējā stundiņā. Viņš gulēja gultā un no rīta ta kā izbiedēts skaļi pa visu māju mani pasauce, es pat āra dzirdēju. Atskrēju pie viņa, viņš man saķer roku un novēl mācīties, strādāt, lai bērniņš būtu, liek pasveicināt mammu un pārejos. Saka, ka mani ļoti mīl un ka es esmu viņa mazmeitiņa. Es viņu uzklausiju, iedevu padzerties un tad viņš gulēja tālāk, es visu laiku sēdēju raudādama pie viņa, ari vectēvam acīs bija asaras un viņš skatījās uz sienas uz vecmammas bildi.(Neviena mājās nebija, jo vecmamma bija aizbraukusi uz pilsētu). Tad piegāju pie vectēva, turu viņa roku un viņš nomira. Un es skaidri redzēju, kā tāda kā balsta dūmaka no viņa gultas izlidoja pa atvērto logu. Gribi tici, gribi netici, bet es to redzeju skaidri. Nebiju tik maza, lai to izdomātu

Mums mājās ir īsts mājās gariņš - pārbīda lietas, šķindina traukus, regulāri kaut ko apgāž. Mums dzīvoklī ir signalizācija, piemēram, naktīs, kad visi guļ un kāds iziet caur istabu, tā notikšķ un iemirgojās vairākas reizes. Tā ir bijis ļoti daudz reižu, kad mājās pa nakti esmu viena, guļu gultā un dzirdu, ka tikšķ. Bieži var dzirdēt, kā lamināts čīkts, lai gan ne viens nestaigā. Skapīši veras utt. Bet es jau esmu pieradusi pie tā. Bail nav nemaz.
Kad nomira vecmāmiņa, tad gan bija bail, jo vēl ilgi pēc bērēm viņas mājās pa nakti trauki kustējās, gaismas slēdzās un radio tika ieslēgts un izslēgts.

Es esmu ļoti skeptiska pret šīm lietām un uzskatu, ka lielākā daļa ir cilvēku izdomājumi, vēl viena daļa iedomas bet pārējais fizika un sakritības. Skarbi, bet kamēr pati kko tādu neredzēšu, neticēšu!

Pilnībā pievienojos. :) Grīdas čīkstēšanu var skaidrot ar tās mitruma izmaiņām-žūst, saraujas utt., aizkari virinās no vēja plūsmām, cilvēku balsis nāk no kaimiņiem un domāju, ka arī elektriķiem būtu ko teikt elektrības ieslēgšanās/izslēgšanās gadījumos, arī sbojātus televizorus vajadzētu noaminīt. :D Ja pati ko šausalīgu piedzīvošu, varbūt sākšu ticēt un baidīties. :)

Tam, kuram joprojam sava majaa kads vajaa (piem. tie bernu solishi), iesaku aiziet uz baznicu, palugt priesteri atbraukt un nosvetit maju.
Vinji ari lasa lugsanas.
Pati vel to neesmu izdarijusi, bet pie pirmas iespejas to izdarishu.
Man ari dzivoklii mazliet spokojaas.. tas noteikti ir jaizdara.