Pārdabiskās lietas,situācijas

Ļoti daudzi cilvēki zina par savu nāvi pāris dienas vai stundas pirms nomiršanas, pati arī daudz esmu lasījusi, ka omītes laicīgi atvadās no bērniem, jo zin precīzu nāves laiku. Tām, kuras interesējās par ezotēriku tas nesķitīs nekas biedējošs. :)
Man šobrīd grūti novilkt to svītru, kas man šķiet pārdabisks, jo par to visu pastiprināti interesējos un ar katru brīdi tas man sāk šķist mazāk biedējoši, bet nu gan jau, ka nobītos arī no kāda gara, ja sāktu man krūzītes virtuvē pa nakti bīdīt. :D

tiesam neko tadu neesmu piedzivojusi. neticu sim lietam, kaut ari ir sis tas dzirdets.piem, dles redz savu miruso tevu utt.

es naaves jushanu neuzskatu par neko paardabisku, driizaak gan cilveeks ir harmonijaa ar sevi, maak ieklausiities savaa kermenii un speej sajust, kad organisms ir galiigi nolietojies.

kad biju maza, bieži no kaut kādas ciemošanās pie mammas draudzenēm bija jāiet cauri kapličai, kas ir Miera ielā, tie sanāk tie Vecie kapi, vai kā viņus tur sauc (starpcitu šogad man tur bija projektēšanā jāuzmēra viena kapliča, fun!), nu lūk, un es bieži tur redzēju kādu sievietes/vīrieša tēlu. Es tādām lietām ticu, jo mana vecvecvecmamma tur darijās ar visādām buršanām un ko vel ne, tapēc man neliekas nekas biedējošs un vēl, ir daudz zinātnieku, dziednieku utt., kuri saka, ka bērni līdz apmēram. 10 gadu vecumam redz spokus.. Tagad gan vairs neredzu, bet kopš oma nomira, bieži liekas, ka pa nakti viņa tajā istabā ir. jocīga sajūta.. :D
ā, un Ak Dievs, jūs mani uzskatīsiet par ķertu, bet vienu nakti baigi nenāca miegs un sēdēju pie loga, vnk skatijos debesīs un domāju un vienā brīdī parādās kaut kāds apaļš, liels sūds ar 9 gaismām sānos, uz kādām divām minūtēm. Sitiet mani nost, tā nebija ne lidmašīna, ne dirižablis, bet es nezinu KAS TAS BIJA, pie velna? :D Es nekad gan neticēju NLO, bet nu nezinu ko man domāt.. :D

Man laikam tāds no briesmīgākajiem piedzīvojumiem likās tā saucamais "paralizētais sapnis", ceru, ka nekad mūžā to vairāk nenāksies piedzīvot.
Ir piedzīvota arī gaismas ieslēgšanās vai dzirdētas kaut kādas klauvas pilnīgi nevietā, bet ja arī ticu tādām lietām, tāpat vienmēr atrodu kādu pozitīvu izskaidrojumu, jo tā vnk pašai vieglāk paliek :D
Bijušajam draugam vecajā dzīvoklī ļoti spokojās, vienmēr kkas bīdijās. Vienreiz gāja gulēt (nebija vēl iemidzis) un viņam takā auksta plauksta pie sejas pieskārās! Brr..

ā, jā. vecajā dzīvoklī mums tak bija poltergeists. tas tik bija fun. %tajā stāvā no ārpuses VISU laiku klauvējās. nu tā, kā baigi gribētu tikt iekšā. Mamma tajā laikā gāja draudzē un tur lūdzās, lika man arī dzert vīnu un uzēst baltmaizi (nav ne jausmas kapēc) un tad kkad arī pārgāja. Tas gan vispār bija slimi. :D

To, ka es iemiileejos, ha :D


Bet ja nopietni, tad visiem shiem pesteljiem neticu, lai arii juusu staastus palasiit interesanti!

kad biju maza, bieži no kaut kādas ciemošanās pie mammas draudzenēm bija jāiet cauri kapličai, kas ir Miera ielā, tie sanāk tie Vecie kapi, vai kā viņus tur sauc

Oi mūsu pastaigu vieta.Tur pat vēlu vakaros tusēts un nekas. :D

Kubiete, tas jau arī bija pirms gadiem 13mit, domāju, ka tie spociņi, kas tur bija, nu jau gan būs atraduši mieru. :) Pagājšgad man tur bija prakse, arī uzturejāmies līdz krēslai, bet man no turienes bail nav. Bērnībā bieži tur ar vietējiem čomiem spēlējām kazakus razboiņikus :D

Nu jābaidās no dzīvajiem ne mirušiem.Dzīvie nodarīs pāri.

Kad nomira vectēvs,man likas,ka viņš ir blakus,visu laiku..Tā tas bija 40 dienas.
Nezinu,vai tā bija,vai arī tās bija manas iedomas

Katevate,es pilnīgi noteikti neuzskatu tevi par ķertu,jo...
Mana mamma ar tēti un draudzeni bija aizbraukuši uz vasarnīcu.Vasarnīca atrodas Latgalē,netālu no Aglonas un ļoti tuvu Velnezeram,kuru uzskata par vietu,kur NLO uzņem kaut kādu tur enerģiju.Tad nu viņi sēž pēc pirts ārā,skatās kaut kas liels,apaļš,spiltam gaismām apstājas,pastāv un aizlidoMamma man zvana,telefonā bļauj-redzēju NLO,redzēju NLO :D Es,protams,neticu..Lai gan to apstiprina gan tētis,gan mammas draudzene..Bet vienu reizi es pati aizbraucu uz vasarnīcu un ap 23:00 ieraugu to pašu NLo.Lai gan agrāk uz to skatījos ļoti skeptiski,tagad ticu uz visiem 100.

Man sameeraa daudz reizes bijusi taa sauktaa miega paraliize, kuras laikaa redzu visaadus svesus cilveekus savaa istabaa, bet pie taa jau saaku pierast :D

Divas reizes bija tā, ka TV nakts vidū ieslēdzās pats par sevi, pie tam uzlikts uz maksimālo skaņu un pavisam citā programmā, nekā pirms tam kāds bija skatījies (tas bija vecais teļuks, kuru nevarēja nekā nejauši vai tīšam ieprogrammēt ieslēgties noteiktajā laikā). Pārbijusies biju nenormāli, bet centos sev ieskaidrot, ka vnk kaut kāds gļuks ar elektrību...

miega paralīze ir gana biedējoša un tāpat arī visai pārdabiska. tās fenomenu miega/smadzeņu dakteri nespēj izskaidrot.

ticu šādām lietām, jo ar mani notiek šis tas.
Piemēram, ja kaut kas slikts notiks vai ar kādu šausmīgi sastrīdēšos, tad to arī nosapņošu iepriekšējā dienā. Protams pārmērīgi murgi ar briesmoņiem nav ticami, tur es skatos sapņu tulku. Tad vēl esmu saskārusies ar to, ka gaisma pati ieslēdzas un ka virtuvē nazis nork'ti, lai gan es atceros, ka es viņu speciāli noliku tālāk no galda malas, lai nenokrīt, un neviena cita mājās nebija. Ja kaut kas satraucošs notiks, es to jūtu, esmu pat nervoza, nav ēstgribas, pat sāp dažreiz vēders. Kad uzzinu satraucošo ziņu, tad pēkšņi man kā akmens no sirds noveļas un pēc 5 min es jau jūtos labi.
Un pēdējo 3 radinieku nāves esmu nosapņojusi ar simboliskiem sapņu tulkā un jutos ļoti slikti pēc tādiem sapņiem. Es atceros, kā es uzzināju sapņu tulkā, ka tie simboli nozīmē nāvi, un jā vienreiz pēc pāris dienām nomira radinieks, otrreiz pēc nedēļas, trešo reizi gan neatceros kā bija. es pirmo reizi neticēju, bet otro reizi gan es zināju, ka tā būs.

kad biju maza, bieži no kaut kādas ciemošanās pie mammas draudzenēm bija jāiet cauri kapličai, kas ir Miera ielā, tie sanāk tie Vecie kapi, vai kā viņus tur sauc

Mani fascinē šī vieta. Agrāk nezināju, kas tie par kapiem un atradu nosaukumu... foursquare! Izgooglēju krustu šķērsu par vēstures faktiem. Viens paziņa meklēja dzīvokli uz Miera ielas un, kad bija izvēle starp dzīvokli pie kapiem un citu dzīvokli, nedomājot izvēlējos šo rajonu- pievelk un viss! Mēs ar draugu nereti ar velosipēdiem šeit braucam. Vienu nakti braucām cauri pilnīgā tumsā, šķiet, pēc ballītes. Nezinu, kur man bija prāts. Droši vien skaidrā nekad nebrauktu :D Es tikai kliedzu, ka man bail un zaglīgi skatījos atpakaļ, lai gan tieši to, protams, nevajadzēja darīt. Rēgus neredzēju, bet tirpas skrēja visu brauciena laiku.

Lasu jūsu stāstus ar interesi, lai gan īsti neticu :)

tb izvēlējās. Es tur nedzīvoju :)

Intar man izskaidroja miega paraliizes ceelonjus, respektiivi, kad es esam aizmigusi, muusu nervu sisteema darbojas itka pazeminati, lai sevi nesavainotu miegaa ,un miega trauceejumu deelj pamostoties smadzenes veel nepaspej uztvert to, ka esam pamodusies tapec nervu sistema darbojas pazeminati un tapeec liekas ka nevaram pakusteties un paelpot un vel sapnju iespaida redzam dazadas lietas itka realitate taakaa uzskatu ka tas nav nekas fenomenals vienkarsi miega traucejumi, kas starpcitu var buut arii pirmie simptomi narkolepsijai :)

*Kad dzīvoju mājās nepārtraukti notika , kas dīvains. Jau no brīža , kad tur ievācāmies. Bieži naktīs smagi soļi pārstaigāja virtuvi un liela izmēra ēna stāvēja virtuves durvju stenderē. Tas nebija nekas neparasts ņemot vērā, ka tajā mājā bija miris vīrietis. Un man tad bija ļoti maz gadiņu, bet redzējām visi bērni, tas ir es, māsa un brālis, jo aiz bailēm atradāmies vienā gultā. Tas atkārtojās ik pa laikam.
*Pirms vairāk kā gada ievācāmies jaunā dzīvesvietā- dzīvoklī. Un arī šeit visu laiku notiek dīvainības. Ik pa laikam, vismaz pāris reizes mēnesī, virtuvē TV pats no sevis ieslēdzas un izslēdzas. Ik reizi, kad ieslēdzas , tad gribu iet izslēgt, bet , kad jau esmu piegājusi pie TV tas pats pēkšņi izslēdzas. No sākuma daži domāja, ka man putni galvā. Bet tad vienu reizi tas pats notika, kad ar draudzeni malkojām tēju un vienreiz tas notika, kad ar puisi taisījām vakariņas. Pārējās reizes tas notika tikai tad, kad biju viena virtuvē.