sabiedrības spiediens

Man driiz apritees 25, skolas laikaa domaaju,ka shaja laikaa buushu kaadam sieva, buus pirmais mazulis. Solijos,ka nekad dzive man nedaris paari,nepacels roku virietis pret mani,ka bus-taa prom. Bet dziive speelee citu speeli un tagad saprotu tik 1- VISS ATKARIIGS NO PASA SPEKIEM un kaa Tu proti ciiniities ar baileem. Nu neesmu preceejusies, nu nav man beernu-un? Nav lemts tagad.
Es,piemeeram,veelos tagad maaciities skaistumlietas, visa gjimene man saka-KAM TEV TO blaa blaa. Saakumaa atteicos,beigas sapratu-nekaa nebija, ne jau citi dziivo manu dziivi un ja nespeju sanjemties mainiit darbu,tad vismaz dariishu kaut ko sirdspriekam!
Sanjemies un celies,ej dari!

Sabiedrības spiedienam manā dzīvē šobrīd noteikti nav vietas, es tiešām ticu, ka visu zinu un saprotu labāk par tiem, kuri uzskata, ka līdz vecumam X ir jāpaspēj Y un Z. Man ir 25 gadi, biju plānojusi daudz strādāt, bet to visu iemainīju pret studijām. Atstāšu sevi uz gadu praktiski bez ieņēmumiem, mazāk iepirkšos, vairāk taupīšu, bet šobrīd man ir vēlēšanās tā darīt. Bērnu nav, drauga īsti arī, lai gan to tā īsti pēdējā laikā nevar saprast, tantēm apkārt nav skaidrs tas, kāpēc es vēl aizvien neesmu precējusies, apbērnojusies un to īsti nevēlos, nerunājot jau par to, ka mūsdienās retais atsakās no laba darba tikai tāpēc, ka grib studēt. Vai mani tas uztrauc? Nemaz!

domas jau pienāk arī man tādas,bet nav tā ka ieciklējos tajās...daru ko vēlos patreiz un ir lietas kuras es vēlos bet nevaru dabūt bet es eju uz taadu celju lai dabuutu :)

25 vēl viss priekšā pēc 35 es sāktu tavā vietā satraukties... Par bērniem vīru utt... , BET ar tavām 2 izglītībām tomēr jāmēģina bīdīt karjera ( es nesaku ka jau jābūt izbīdītai un jāpelna tas 1000ls mēnesī, bet jāsāk TAGAD), jo tad kad būs tie 35 un beidzot būs vecis pie sāniem ar ko bērnus taisīt, tad ar karjeras taisīšanu to visu apvienot būs grūti...

kāpēc es ar 2 augstākajām nepelnu 1000 ls/mēn

Tagad Latvijā tādu naudu īsti vairs nenopelnīt. Labi, ja vispār darbu atrast.

Mazāk klausīties. Citiem vienmēr labāk zināms, kā otram jādzīvo. Labāk paši savu dzīvi būtu kārtojuši!
Bet, vai pati tiešām jūties tik slikti? Ja Tev tagad būtu 2 bērni un vīrs, Tu būtu laimīgāka? Nezinu gan.. Pienākumi būtu reiz 100 un izdevumi tik pat. Padzīvo sev. Un uz pasākumu vari ņemt līdzi draudzeni, lai jau citi vāvuļo. Tev par savu dzīvi, lēmumiem, kad un ko darīt, nav nevienam jāatskaitās un jājūtas kam parādā! Visu paspēsi ;).

No vienas puses jau viegli pateikt - nestreso tev vēl visa dzīve priekšā. Bet no otras - pastāstiet kāda man, kur, teiksim, 30 gadīga sieviete var atrast normālu vīrieti - tādu, kuram ir izglītība, darbs, kurš ir mērķtiecīgs un labi izskatās? Es, piemēram, nezinu, tā ka ir tomēr jādomā par to...

Bet no otras - pastāstiet kāda man, kur, teiksim, 30 gadīga sieviete var atrast normālu vīrieti - tādu, kuram ir izglītība, darbs, kurš ir mērķtiecīgs un labi izskatās? Es, piemēram, nezinu, tā ka ir tomēr jādomā par to...

* Hanna, es eju uzlikt maisu galvā un ielīst skapī. :D Nu labi, man nav jāmeklē vīrietis, bet Tu tā uzrakstīji, itkā visas 30 gadnieces būtu briesmīgas, neglītas vecenes, uz kurām neviens vīrietis pat virsū neskatās. :D

30 gadīga sieviete mūsdienās vairs nav ne veca, ne neglīta - tikai sākas dzīve un skaistums! Normālu vīrieti LV atrast jebkurā vecumā nav viegli.

Vispār, man tie sabiedrības uzskati vienaldzīgi. Es spiedienu jūtu tikai attiecībā uz to, ka man vēl nav bērnu un neesmu precējusies( ''tev taču pēdējais brīdis jau. citiem tavā vecumā jau 2 bērni ir''), bet man par to smiekli nāk, es neņemu galvā un darbojos, lai sasniegtu savus mērķus. Man šķiet, ka tas viss ir atkarīgs kā to uztver. Ja man nenāktu smiekli par apkārtējo satraukumu attiecībā uz manu ''pēdējo brīdi bērniem'' un es uz to baigi iespringtu, tad man noteikti arī rādītos viss drūmās krāsās, būtu stress par to, kā tad es vēl neesmu precēta, nav vēl bērnu utt.
Es teiktu - dzīvo savu dzīvi un patiešām mēģini neņemt galvā. Darbojies savu mērķu sasniegšanai un mazāk klausies kaut kādos apkārtējos. Tā ir tava dzīve.

Es teiktu,ka tu mēģini sevi attaisnot par,kaut ko,ko šeit nepiemini un apmānīt sevi.Tu domā vīrieši šķiro -šī dzīvo pie vecākiem un viņai nav laba darba?Drīzāk jau vai tavā izskatā vai raksturā ir kaut,kas tāds,kas nepiesaista tos īstos vīriešus.Iespējams pat raksturā,jo tev vajadzēja rakstīt man jau manos 25 ir 2 augstākās un priekšā labas karjeras iespējas,varu veidot dzīvi kā vēlos.Tad tavs tas teksts ir tāds,kā uz miršanu viņu rakstītu,dzīve nodzīvota,bija tikai 2 izglītības,dzīvoju pie vecākiem.Man šķiet jūs cilvēki nenovērtējat dzīvi.

Negribas vēlreiz rakstīt savu viedokli, iesaku palasīt diskusiju par šo pašu tēmu:
http://cosmo.lv/forums/topic/114768-jau-25-un-bez-berna/

Abalone, :)

Tu mani pārprati. Mana galvenā doma bija tajā, ka, jo lielāks vecums, jo grūtāk atrast otru pusīti, jo paliek aizvien grūtāk pieslīpēties un pieņemt otru. Tāds ir mans uzskats. Būtība manā piemērā slēpās tajā, ka es vispār nesaprotu, kur 30 gadīga normāla sieviete var atrast sava vecuma normālu vīrieti bez tarakāniem.

man arī šķiet, ka ar gadiem paliek arvien grūtāk atrast normālu dzīvesbiedru. daudzi šķīrušies un vīlušies dzīvē, vienglāk ir jaunībā , kad dzīve vēl šķiet skaista:)

* Hanna, tagad sapratu Tavu īsto domu un pievienojos par visiem 100% :)

Alise, Tev tas viss noteikti būs! Galvenais neiespringt un ļauties dzīves baudījumam! Tas uzskats, ka 25 gados jābūt precētais mammai, sabiedrībai nāk līdzi jau no padomju laikiem. Un darbs - super, ka vispār ir darbs! Man apkārt ir ļoti daudz skaistas sievietes, kas savu vīrieti tik satika ap 30 gadiem un tad tikai sekoja bērni utt.

Un vēl - ne īsti pa tēmu, bet kā mani kaitina cilvēki, kas bāžas ar saviem jautājumiem:"nu, kad tad būs bērni?","kad precēsies?", "ko tad Tu viena", jo cik bieži ir tā, ka sievietei vienkārši nevar būt bērni vai ļoti cenšas un ilgi nesanāk, vai arī ir tikko šķīrusies vai zaudējusi mīļoto utt.

Katrā ziņā nevajag iespringt uz gadiem. Tu esi jauna un Tev viss vēl priekšā !!!

28-30g šī tāda,kategorija,kuras pašas gatavas tev pakaļ atbraukt uzreiz ņem tevi,pat tādu nekādu kā mani.Viņas simpātiskas un jau karjeru kaut kādu izveidojušas dzīvē šo to sasniegušas, cik saprotu,šajā vecumā to vīriešu vispār tik pat kā nav.

Es pilnībā saprotu tevi. Man ir līdzīgi, esmu 28. gadus jauna, bez bērniem un drauga arī nav. Man pēdējā laikā vienkārši tracina, ka draudzenes runā par bērniem un ģimenes veidošanu. Tās, kurām ir bērni viņi jūsmo par bērniem un vēlas vēl. Tās, kurām nav, tās ilgojas atrast vīrieti ar kuru veidot nopietnas attiecības un pēc iespējas ātrāk dzemdēt bērnus. Un citas tēmas vispār netiek pārrunātas. Un izklaidēties un atpūsties, tā īsti neiznāk. Man vienkārši tracina tas. Pats labākais, kad vaicā: "Vai es tagad nevēlos bērnus?" Mana atbilde "Kāpēc, man vajadzētu vēlēties, kad neesmu precēta un drauga nav." Atbilde: "Nu kā, lai nebūtu garlaicīgi un būtu par ko rūpēties." Nobeigumā gribu teikt, es zinu, ka dotajā momentā neesmu gatava audzināt bērnu, jo man nav vīrs un arī vēl neesmu gatava ziedot savu laiku un enerģiju bērnam. Esmu pagaidām egoiste. Tracina, ka cilvēki ir tādi ziņkārīgi un cenšas izzināt privāto dzīvi.

Vienīgais sabiedrības spiediens ko izjūtu ir - ja nerunāsi kreiviski, Rīgā darbu nedabūsi. Pārējais visiem ir pofig, radi un draugi ir tikai tadi, kam bērni neinteresē ari 30 gados, nu nav visiem jādzemdē šajā pasaulē. Tā jau zemeslode pārapdzīvota.

Nu kā, lai nebūtu garlaicīgi un būtu par ko rūpēties.

Ja bērnu taisa tikai tā dēļ, tad labāk var iegādāt suni vai kaķi. Rezultāts būs tāds pats - būs par ko rūpēties un nebūs garlaicīgi.