Es nezinu, kā man tas izdodas, bet es māku neņemt galvā citu problēmas. Es parasti tikai pasmejos, kad man zvana māsa un stāsta, kurš no radiem atkal izstrādājis kādu gājieni, apvainojies par nez ko utt. Man liekas, ka pasaulē ir tik maz lietu, par kurām vispār ir vērts satraukties un stresot. Un vēl mazāk tādu, kuras attiecas uz mani.