Bērna plānošana

Mums sanāca nejauši, par spīti visiem drošības pasākumiem. :D

Pirmais berns toreiz pieteicas pats,trakajos jaunibas gados :D
Tagad jau vairaki gadi pagajushi un gaidu savu otro. Planojam vismaz gadu ieprieksh,rekinajam visus + un - shim momentam atbilstoshos,bet ja nesanjemas,tad vienmer var atrast kadu iemeslu kapec mazuli nevar atlauties. Bet vispar,vispratigak ir planot.

Vnk sagribējās bēbi, parunāju ar vīru, viņš bija ar mieru :) zinājām, ka pēc pirmā drīz vien vajadzētu otro- lai maza starpība, bet grūti izdomāt, kad tieši tas īstais laiks. Kavējās MR, bija cerība, ka nejauši ielidojām, bet nekā. Ieraugot negatīvu testu- vilšanās, un tad sapratām, ka tieši tad un ne vēlāk :)

Galīgi neplānojām, jo nopirkam tikko dzīvokli, tur vēl remons jātaisa un plus vēl bērns. Būs smags gads.

Man 26 un esmu bērniņam garīgi nobriedusi aptuveni pēdējā gada laikā. Skaidru viedokli no sava vīrieša vēl neesmu saņēmusi. Viņš ir no tiem, kam no maziem bērniem "bail" un kam vienmēr būs kāds attaisnojums, kāpēc vēl nevajag. Es saprotu, ka nedrīkstu būt egiostiska, kaut ko pieprasīt, un arī saprotu, ka jebkuri pārliecināšanas mēģinājumi graus manu pašapziņu, jo es gribu, lai bērniņu gribam mēs abi, nevis es viena. Sarežģīti.

:)

Bijām jau iepriekš runājuši, ka varētu, bet nevarējām saņemties. Un esot atvaļinājumā Latvijā tiešām abi sapratām, ka gribam, tad nu tagad mēģinām nonākt pie pozitīva iznākuma :):):)

Mana bēbe arī pieteicās pilnīgi neplānoti. Ginekoloģe vel biedēja, ka būšot nākotnē grūtības tikt pie bērna, ka esot kaut kādas problēmas utt. Pēc aptuveni 2 mēnešiem uzzināju, ka gaidu bērniņu :)

Hmm - prieks klausīties ka Jūsu vīrieši pozitīvi ir attecībā uz ģimenes plānošanu. Laikam man nav paveicies - esamu ar draugu kopā 4,5 gadus - bet viss ko no vina dzirdu ka vins vēl neko nopietnu negrib - ne preceties, ne bērnus - jo ķipa viņam savi mērķi jāpiepilda karjera u.t.t :(

Mēs sam runājuši pa bērnu tēmu, un ja būs- būs, bet tā aktīvi pie tā nestrādājam. :)