Kad tas pāries? Es esmu izmisumā.. Izšķīros no ilgām attiecībām jau gada sākumā. Sākumā metos dzīvē, baudīju, darīju visu, ko līdz tam nē.. Bet tad apnika visi tusiņi, viss.. Sāku ilgoties atkal pēc VIŅA, mūsu kopīgajām saturīgajām izklaidēm brīvdienās, kad nekad mājās nesēdējām. Vienmēr izdomājām kādas aktivitātes. ES GRIBU VIŅU. Un man nekas nesanāk ar citiem, FAK. IZMISUMS. Viņš arī ilgojas pēc manis, mēs satiekamies, bet tad atkal jāšķiras, jo esam viens otram nodarījuši pārāk daudz. Es šī gada laikā esmu tik nelaimīga, un netieku no tās bedres ārā. Iesakiet man kaut ko. Kā aizmirst viņu. Kā nepadoties kārdinājumam satikties ar viņu, jo pēc jaukā vakara/nakts kopīgi pavadītas, es atkal esmu sagrauta turpmākās dienas.. Tā nu es eju pa apli , laimīga neesmu, un totāli izmisusi, jo liekas, ka nekad vairs laimīga ne ar vienu nebūšu..
Kā, es gribētu pagriezt laiku atpakaļ, jo visus savus dzīves 26 gadus biju tik laimīga.. Nu kāpēc viss notika tā un izšķīrāmies.. Šis gads tiešām ir sliktākais manā dzīvē.. Vai tas kādreiz pāries? Vai beigsies tas sasodītais aplis? Nespēju es bez viņa un arī viss cits dzīvē ir apstājies . Šodien es darbā neko neesmu izdarījusi, tikai skatos pa logu, raudu..lietus arī visu pasliktina. Jo liekas, ka šis murgs nekad nebeigsies. Esmu tik nelaimīga :(
Uzmundriniet mani, pastāstiet savu pieredzi..kā tikāt ārā no bedres, depresijas..sāpēm.. Kā aizmirsāt ilgas attiecības un spējāt atkal dot iespēju jauniem cilvēkiem jūsu dzīvēs. Man nesanāk :(
899
