Gandrīz vīramāte.

ewaaaaa - negribu tev īsti piekrist, jo ir dažādas situācijas, kad var māt ar galvu un runāt pretī. Piemēram, ja v-māte man sāk stāstīt to, ko jau es zinu, es māju ar galvu un pat nedzirdu, ko man stāsta. Cits variants ir tad, ja viņa man man mēģina iestāstīt, ko tādu, kas ir pilnīgas muļķības vai kas attiecās uz manu bērnu. Vispār man vienmēr ir savs viedoklis un es nebaidos to teikt, bet reizēm tas vienkārši nav tā vērts. Viņa taču redz, ka es tāpat daru, kā gribu. Pēdējā laikā gan esmu sākusi diezgan pretī strīdēties, tad viņai parasti tāda pārsteigta sejas izteiksme. :D

Kaprace- es arī sākotnēji māju ar galvu, jo man jau būtībā bija vienlaga, ko viņa man tur cenšas iestāstīt. Viņa ir cilvēks, kas vienmēr savu viedokli uzskatīs par to pareizo un vienīgo. Man nekad nav bijusi vajadzība kādu pārliecināt par sava viedokļa pareizumu. Ļoti labi, ka Tu dari pa savam, jo tā arī vajag. Vismaz viņa saprot, ka nevar grozīt Tevi kā labpatīkas.
Aij, vispār jau šo tēmu var izvērst ļoti plaši. Galvenie vaininieki ir vīrieši, kuri mīļā miera labad, lai neapvainotu māti, lūdz, lai draudzene i paklausa, i samierinās, i paklusē kādu reizi.

Kaprace, mīļš Tev paldies! :)
Tagad klausies manējo- šodien viņa bija, iztīrija dušu, izvilka ārā manus matus, teica, lai nopērkam sietiņu un 2x mēnesī tīram ar tādu un tādu līdzekli. Jautāja, kāpēc veļā ārā karājas, ja izmazgājām vakar, teicu, ka salija, viņa- vajadzēja jau no rīta noņemt. Un beigās piebilst- tā jau jūsu darīšana. Un atkal sāk. Vienmēr saka- viss, eju mājās, un pēc kādas pusstundas tikai aiziet. Tāpat kā kapracei- atnes paiku un stāsta, ko ar viņu darīt.

Ā, aizmirsu piebilst- mēs plānojam kāzas, un man ir ĻOTI BAIL, ka viņa sāks teikt manējam, kurā baznīcā precēties, datumus, kādu kleitu man izvēlēties. Godīgi- man kļūst nelabi, iedomājoties, kas notiks kāzu gatavošanās laikā :S

nu labi, sapratu ka jusu situacija ir vnk ekstremali divaina. Nekad nevaretu iedomaties ka mani vecaki naaktu un tiiriitu man dushu :D

Autorei ieteiktu vnk parunat ar savu virieti

Ko man teikt viņam?? Lai mamma vairāk nenāk tīrīt mūsu dzīvokli? :D Kāds ar kādu saies ragos..

Barnij - manēja vismaz māju man netīra. :D svarīgākais, dari tā, kā pati uzskati par pareizu un runā pretī, taču nevis strīdoties, bet mierīgi un ar pārliecinošiem argumentiem līdz viņa saprot. :)

Tikko rakstīju savējam, kur atrodas, atzvanīja.. Un kas runāja? Mamma!!:O :D

Bet tu jau pati kaa beerns, dushu nevari iztiiriit! Logiski, ja vinja mazgaa tavu dushu vinja juutas kaa dziivoklja saimniece, kurai tas arii jaaiekaarto :D kaa vispaar var pieljaut to, ka tavu dziivokli tiira puisha maate? Tev pashai rokas no dibena aug?
Mana ex maate bija veel trakaaks gadiijums, vinja liida arii attieciibu siikumos, tas ir veel riebiigaak, bet tapec jau vinjsh ir mans ex, es vinju pametu mates deelj, jo vinjsh 30 gados nespeeja pateikt maatei,. Kur ir robezha.

Mis Take, manam dzīvoklim viss ir kārtībā, vienkārši tādi cilvēki atradīs jebko, ar ko nodarboties, kā jau te minēja, piemēram, 15 min kārtot aizkarus ;) Kas man viņu triekt āra? Nedzīvoju jau viena.

Ir labi,ja vecāki cenšas palīdzēt, atbalstīt, bet visam jābūt robežai. tai jāieskaidro puisim,ka Jūs būsiet abi,kas katru dienu skatīsieties uz tām tapetēm, atradīsieties tajā dzīvoklī neviss mamma.
kādu reizi pa tiešo pasaki,ka jūties aizskarta,ka viņa uzskata,ka tu nepietiekami labi izmazgā vannu, kārto istabu vai ko citu dara. var būt ,ja pa tiešo pateiksi viņa sapratīs, bet iespējams,ka viņa ir tāda ,kura vēl vairāk uzvilksies. ja Tu viņas dzīvoklī sāktu mazgāt vannu,tad gan jau sāktu baurot:D

Viņu vairs neizmācīt- kāds ir cilvēks, tāds ir..

Es Tevi ļoti labi saprotu.
Man gan nav tik traki, ka drauga mamma nāktu un kaut ko baigi tīrītu mūsu miteklī. Tomēr viņa dzīvo pārāk tuvu, tāpēc bieži iegriežas, lai kaut ko pakoriģētu, izteiktu viedokli, kuru viņai NEVIENS NEPRASA. Es vienmēr esmu pieklājīga, jo par spīti viņas kontrolēt tieksmei, man viņa ļoti patīk (neviens nav perfekts :D ). Bija laiks, kad es klusēju, klusēju, devu draugam mājienus un man smagi piegriezās. Pateicu visu, ko domāju, kā jūties tieši, kā jau te apzimēja 'kā ar bomi pa galvu'.
Man ir noruna ar draugu, ka es tieku galā ar savu ģimeni, un viņam jātiek galā ar savu. Viņš aprunājās ar mammu, teica, lai piebremzē. Uz brīdi viss bija kārtībā, līdz viņas kontrolēšana atkal spiedās pa visām vīlēm laukā, bet tas tikai tad, kad viņa pie mums ciemojas to KATRU DIENU..

Mans risinjums? Mēs pārvācamies 100km tālāk :D
Draugu nostādīju vienkārši fakta priekšā, ka es tā vairs nevaru. Man tas ir nepieņemami, jo ģimenes modelis ir bijis citādāks. Mani vecāki pat nezin, kura pasaules valstī es šobrīd atrodos, jo viņus tas neinteresē. Es nesaku, ka tā ir labāk, nē... man pietrūkst un vienmēr ir pietrūcis ģimenes siltums. Man patīk drauga ģimenes siltums, es to pieņemu un priecājos, tomēr es vēlos saglabāt savu brīvo un neatkarīgo lēmumu pieņemšanu patstāvīgi. Tā kā man tas tik ļoti traucēja, piedāvāju, ka es izvākšos. Viņš neticēja, ka spēšu ko tādu izdarīt, bet es izvācos, bez strīdiem, apvainošanās. Saglabājot attiecības, turpinot sazināties ar viņa vecākiem, vecvecākiem. Katru dienu teica, lai nāku atpakaļ, bet es ne un ne. Parādīju no savas puses, cik forši ir dzīvot neatkarīgi, pieņemot lēmumus pašai. Viņš redzeja, cik ļoti relaksējos. Tā nu iepriekš ierastās ērtības, ko gādāja viņa mamma, sāka arī viņam pašam kaitināt. Pekšņi atvērās acis. Tā nu mēs pēc 3 nedēļām pārvācamies uz pavisam jaunu vietu! :)

Mana mamma un vīra mamma arī par mums ļoti interesējas. Kad esam mājās vienmēr obligāti jāaizsūta sms, ka viss ok ar mums.

Man tas tieši patīk, ļoti ģimeniska un saliedēta sajūta.

Kad kko iegādājamies, tad vienmēr apsriežamies ar ģimenēm un viņi mums dod arī daudz noderīgus padomus. Tāpēc vienmēr ar iegādātajām precēm trāpam desmitniekā :)

Mums ar draugu vienmēr svētdīenās, kad esam kur bijuši, tad jāziņo mammām, ka esam mājās, jo savādāk satrauksies, lai abi dzīvojam Rīgā, bet ģimenes katra savā Latvijas galā.

Ja man regulāri komandētu kaut ko saistībā ar manu dzīvokli, tad nevarētu tā dzīvot un laikam sastrīdētos ar visiem, jo tagad jau, kad kāds atbrauc tās retās reizes uz Rīgu, tad māca, ka tur vajadzētu kādu plaluktiņu un vēl šo to, tad tikai pasaku, ka man nepatīk, ka viss pebāzts un, ka viņi, lai paciešās to vienu dienu, jo mēs ar draugu te dzīvojam un daram kā gribam.

Ieteiktu tev draugam visu izstāstīt un izrunāties, ja nekas nemainās, tad labāk pagaidītu ar kāzu plānošanu, jo ja draugs nebūs tavā pusē, tad tev visu mūžu būs viņa matē, kas maisīsies pa vidu, un tu vēl nezini, kas notiks, kad bērni jums būs. Tā kā labāk sāc kaut ko laicīgi darīt. ;)

Favel, man arī drauga mamma patīk, bet mēs vienkārši neesam savienojamas uz ilgāku laika periodu. Centīšos parunāt ar savējo, paldies, meitenes :) Nekad neesmu bijusi tik stulbā situācijā :/