Nevarētu teikt, ka es dzīvoju, visu laiku par to uztraucoties, jo - kā būs, būs, tā tam būs jānotiek -, bet vispār mani uztrauc iespēja nomirt jaunai, iegūt kaut kādas smagas veselības problēmas, kas ievērojami ierobežotu izvēles iespējas dzīvē, un rutīna (gan ikdienā, pats par sevi saprotams, gan dzīvē kopumā - es ļoti baidos no prognozējamas dzīves).
Par to, kam vajadzētu uztraukt pēc sabiedrības domām, bet neuztrauc - tas, vai man būs vai nebūs bērni un ģimene, finansiālā stabilitāte un pārticība.