suns

manējais čivava arī rej uz viesiem. Kad ejam arā tad dažreiz palaižam viņu bez pavadiņas paskraidīt ar savējiem, bet tākā prom viņš nemūk, tad ieraugos bērnus es šo uzreiz lieku atpakaļ, jo bērniem viņš burtiski brūk virsū un šie jau arī baidas vairāk nekā pieaugušie. Ar laiku jau esmu pieradusi, ka jātur prom no bērniem, citiem suņiem, kuri nav viņa draugi, cilvēkiem, bet nu čivavas tādas ir nenormāli sargā savu saimnieku un teritoriju. neviens neapzīstamies nevar man pienākt klāt, kur nu vēl pieskarties.
`mēs vedam viņu arī uz suņu skolu. Nosākuma viņš rēja uz visiem, bet ar laiku pierada, citreiz pat paspēlējas ar lielajiem berniešiem :D. Rej viņš tik pat daudz cik rēja, bet nu ir iemācījies, ka uz komandu "šurp" ir jānāk pie samnieka, tad nu arī, kad parādās kāds cilvēks vai bērns saucam viņu šurp un liekam pie pavadas.
Suņu skolu es ieteiktu jebkurā gadījumā, jo suns tur iemācās komunicēt ar citiem, klausīt saimnieku.

bonie - paldies! :)
ja esot siksninjā vins iezimes teritoriju, un kad palaidīs atkal, netrauces tas, ka ieprieks vins jau bija skrējis pāris mēnešus visur apkārt?

justify,

Iesniegumu - par ko? Riešanu? Tas taču ir smieklīgi. Suns taču nav uzbrucis? Ja nē, tad nav ko satraukties.
Es ar suni eju (pie saites) pastaigā gar vienu māju, jo tur ir zaļa, zālīte, koki, sunim patīk, bet vienmēr no logiem bļauj mājas iemītnieki, kas es tāda esmu un ko iedomājos, lai vācos prom, tas esot privātīpašums. Tagad pat nopirkuši kādā no saimniecības preču veikaliem tās lētās plāksnīts - privātīpašums + nosvītrots suns. :D Nu smieklīgi. Man pilnīgi nospļauties, ko viņi tur protestē, kamēr viņiem nav oficiāla zīme, ka tas ir privātīpašums, turklāt, nekādas robežas, kur tas sākas un beidzas , jo tas ir ielas malā vienkārši pie mājas, es ne ausi neceļu, varbūt man drīzāk būtu jāiesniedz sūdzība par goda un cieņas aizskaršanu, kad viņi lamājas. :D

justify tas ir atkariigs no taa, kaa vins uzvedas pilniigi svesaa teritorijaa, jo peec kaada laika vinjam arpus pagalma ari bus svesa teritorija ;)

es uzskatu, ka ja tas ir ciemats, tad suns ir jāved saitītē. kas to lai zin, kas viņam prātā, un , lai arī tu saki, ka viņš nekož, no suņiem nekad neko nevar zināt. es iedomājos, kas būtu ja man te cilvēki pēkšņi izdomātu, ka var laist suņus ārā lai skrien tik. kā kas var būt risinājums? tikai pie saitītes. domā loģiski. man vienalga, ka sunim nepatīk staigāt pie sikniņas es tādus saimniekus izbombītu! pašai ir pieredze, kad biju maza manā pagalmā laida ārā 2vus suņus skaidrīt, tie suņi arī rēja un nekoda, bet es vienmēr baidījos iet no mājas ārā, kad viņi tur bija, vienmēr vaktēju, citreiz pat skolu kavēju. un vienreiz gadījās, ka uzskrēju viņiem virsū, viņi tā rēja, jo suņi taču jūt cilvēka bailes. pēc tam man iestājās kkāda depresija. līdz māte panāca, ka suņus ved saitītē. stulbi, ka cilvēks pasaka, ka viņam neinteresē citu cilvēku domas par tiem, kas neved saitītē.

Queen tu gadījumā nedzīvos āgenskalna priedēs?

Nē.

ja neintereseetu, tad neatbildeetu. var redzeet, ka bail, ko citi domaa.


Nu vari man te rakstiit, ka po*uj, bet kad sunjuks vienreiz neatgrieziisies maajaas, tad varbuut sapratiisi. Nesaprotu, kaapeec cilveekiem lietas jaaiemaacaas smagajaa celjaa. taapat kaa man laukos. Laida suni vazaaties, liidz kameer mednieki noshaava. Nu un tagad vairs nelaizh. Es jau savu mammu un vinjas draugu arii paarmaaciiju. Nu laizh to savu suni briivsolii - tas arii kaa idinjsh rej uz visiem, bet nekozh. Maajaas atrii vienreiz atnaaca kaut kaada bulterjera sakosts. Nu taa nedriikst.

mums vienkārši pie mājas tā pati situācija, kā tu rakstīji

Es nesaprotu saimnieku, kas palaiž suni brīvsolī un brīnās, ko šis rej? Pirmām kārtām jau drošība, kur ir garantija, ka tāds mazs šunelis nepmaldās, viņam neiekož čūska (kas vasarā nav retums), vai to nenotrieks traktors?
Otrkārt, a kāpēc citiem jācieš?
Treškārt, māci sunim pati, ka tas nav labi riet uz garāmgājējiem, bet to var iemācīt tikai tad, ja esi sunim klāt!!!
Un viņa riešanu var saprast, viņš ir nonācis viens lielā pasaulē, kā lai savādāk aizstāvas?

Queen tu aiz sava suņa savāc viņa izkārnījumus? ja nē, tad padomā pati, cik tizli tev būtu, ka pie tava loga , zaļajā zālītē visu laiku kāds kakātu. man pie loga arī nāk suņi, man diemžēl ir daudzdzīvokļu māja, tā, ka es neko ietekmēt nevaru , bet stulbi, ka man tur kaku ka biezs.

queen - vot būtu man tāda iecietība pret citiem. :?

Un, autore, sunim daudz kas var nepatikt - staigāt pie saites, vai nečurāt mājās, bet suns ir jāaudzina un tā ir atbildība!

Runājot par to, vai tev patīk mūsu viedoklis par bezatbildīgiem saimniekiem, vai nē - ir dzīvnieku labturības noteikumi, to neievērošana var izvērstes par sekām!!! Tālu pēc piemēra nav jāiet, pašai bija jāraksta PVD iesniegums par šādu saimnieku, kura suns, iespējams, apdraudēja citus, tai skaitā bērnus - ir uzlikts sods.

avene,

jā, savācu, kaut tur viņš ne reizi pat nav nokārtojies, turklāt, tā arī ir daudzdzīvokļu māja un tas zemes gabals nav privātīpašums.

Ja man pilsētā ir tik maz iespēju suni palaist izskrieties (suņu pastaigu laukums bieži vien pārāk aizņemts), tad vismaz lai tiek iespēja pa zāli staigāt, citādi visi ķepu spilventiņi plīst.

Nu bet tie mazākie arī ir tie riebīgākie suņi. Tas ir mans novērojums dzīvojot blakus parkam, kur suņi daudz tiek staidzināti. Mazie suņi pārsvarā ir agresīvāki, viņi gandrīz vienmēr rej un ir gatavi mesties virsū citam sunim, ko satiek parkā, arī lielajiem suņiem.
Atceros, kad gāju uz veco darbu, tad vienā dzīvojamajā māja uz Valdemāra ielas 1.stāvā pie mazliet pavērta loga (vēdināšanas režīmā) sēdēja taksis un non-stop rēja uz visiem, 60% gadījumu kad gāju garām viņš tur sēdēja un rēja kā nenormāls.
Vēl viens gadījums: laukos blakus omes mājai ir vasarnīca kādiem ļaudīm, viņi pa retam atbrauc ar savu suni. Tad nu vienreiz viņu pekinieties atļāvās atskriet uz mūsu teritoriju un riedams skrēja virsū mūsu sunim (liela auguma suns). Mūsu suns necieta tādu vaļību savā teritorijā un nokoda pekinieti.

Tā kā tiem mazajiem tāds raksturs, varbūt ne visiem, bet vairumam toč. :)

+ becky, arī Dzīvnieku aizsardzības likumā ir skaidri un gaiši norādīts, ka Tev, kā saimniecei, ir jārūpējas par to, lai suns netraucē un neapdraud citus. Ja jau Tu saki, ka gandrīz katru dienu esi ar viņu kopā laukā, un viņš ar Tevi kopā mājās, tad pa kuru laiku viņš vispār skraida vienītī? Un tas, ka mazam (vecuma ziņā) sunim nepatīk pie siksnas nav nekas dīvains, tagad viņš jau Tev ir pieradināts tā, tāpēc arī nesaprot, kādēļ vajag siksnu. Staigā ar to siksnu un viss, tā būs labāk gan apkārtējiem, gan sunim pašam. Protams, vajag ik pa laikam palaist paskraidīt, bet ne jau vienītī.

turi iezogojuma vai maja, vai ved ara ar siksninu. viss. tas ir instinkts sargat savu teritoriju.

Manu vecāku suns vispār sākumā nespēra ne soli, kaklu pa zemi vilka, kad pieliku siksniņu. Nežēloju, bet gan katru dienu pa mazumiņam radināju pie siksniņas. Tagad stalti iet un siksniņa netraucē. Protams, kā gan kas tāds var patikt, bet tas nav apspriežams jautājums. Neuzskatu, ka sunim būtu patvaļīgi jāskraida apkārt.

Piekritisu, ka nevajag rat vai audzinat neriet, jo tas ir pareizi, ko vins dara.
Man ari ir suns, kuram patik riet un zinu ka ir, kad piebesi, BET nedrikst par to rat vai negatvi iespaidot so darbibbu.
Es savam iemaciju, kad esmu klat, tad nevajag riet, jo es parnemu vadibu par situaciju, tas nozime, ja esam abi un ir sves cilveks, tad vins seko manai uzvedibai vai esmu labveligi noskanot pret svesinieku vai ne.
iesaku tev ari ta dari un, ja zini, kad pastniece naks, tad trenejies, ja pastniece nav galiga dura, tad sapratis, ka velmies savu suni audzinat un ar vinas palidzibu jus varat patreneties atpazit, bet ja vinai besi, kad suns rej uz vinu, kad vina viena pienak, tad nu sorryu, tas ir vina darbs un vins labi to dara!

Ja negribi, lai viņš rej vai iet ārpus konkrētas teritorijas, tad ir tāda kaklasiksna, kura sit ar elektrību. Ir divu veidu siksnas: sit ar elektrību, tad, ja iziet ārpus atzīmētās teritorijas (esmu redzējusi LV), otra kakla siksna ir tā, kas sit, ja rej (youtube redzēju, kā džeks šo uz sevi mēģināja).
Brutāla metode, bet ļoti labi strādā. :)