Uzrakstīt vēstuli pēc kašķa

Meklē citu vīrieti. Tādus grūti pārmācīt, īpaši jau, ņemot vērā, ka ļoti lielu lomu spēlē vecāku dzīvesveids, viņš to uzskata par pareizo.
Varbūt vari mēģināt izrunāt, bet, ja nekas nemainās, tad gan nav vērts. Būs viņš īstais kādai citai, kura tieši būs laimīga, ka vīrs ļauj strādāt no rīta līdz vakaram, ka tikmēr ir uztaisītas vakariņas un sakārtota māja, un par to tikai priecāsies, ja viņš atpūšas pa brīvdienām un iedzer. Katram savs, tā kā pilnīgi noteikti arī šādi cilvēki nepaliek vieni. Tikai jautājums vai tu gribi būt tā, kura to visu pacieš, vai arī dot iespēju kādai, kurai tas būs kā sapnis.
Varbūt paskarbi, bet uz savām attiecībām ir jāpaskatās arī no malas. Un jāizvērtē, vai šis vīrietis ir tas, kuru vēlies sev blakus, vai arī viņš tev ir blakus tīri aiz pieraduma.

nevienu fundementaali neizmainiisi. vari izmainiit otraa dazus ieradumus, bet ja vinjsh ir flegma un slinkjis, tad taa ir rakstura ieziime, kuru nedabuut aaraa. tev pashai jaaizlemj, vai speesi pienjemt vinju,kaads vinjsh ir vai tomeer nee.

Paldies par Tavu atbildi! Dažkārt nepietiek ar iekšējo sajūtu,vajag apstiprinājumu. tad laikam šī būs brake up vēstule. Jūtu,ka esmu ar viņu kopā tikai dēļ tā,ka negribu būt viena un esmu atkarīga no viņa mīļuma.

Paldies, meitenes ;)

Būs jānopērk liels lāčuks,ko hugot :D

Vai tad viņš šobrīd nestrādā vai strādā? Es sapratu, ka gribi, lai viņš meklē labāku darbu. Bet Tu viņu esi pamudinājusi - nevis ar tekstu - tu maz pelni, bet palieli - ka viņš ir gudrs, labs darbinieks un ka žēl, ka viņš tik maz pelna, jo zini kādu, kas pelna vairāk, bet nav tik labs kā viņš.
Ja nestrādā - pasaki, ka izskatās, ka Tev jāiet prom no darba, un kā tad jūs iztiksiet - piefantazē - liec justies viņam atbildīgam par ģimeni....
Un nepārmet viņam viņa vecāku dzīves veidu - tā nav tava darīšana, kā viņi dzīvo.
Parunā ar labu, nevis pārmetumiem. Pajautā - ko viņš par darbu domā vai ir apmierināts, varbūt pats jūtas slikti, bet baidās ko mainīt...
Rakstīto var iztulkot dažādi, bet to, ko pateiksi to var izlabot pie nepieciešamības.

Es ar savu bijušo, kad bijām sastrīdējušies un mutiski nespējām vairs normāli komunicēt, sarakstījāmies draugos (lai gan tikāmies katru dienu). Vēstulē ir vieglāk formulēt jūtas, kā arī otram ir laiks apdomāt atbildi, nevis karstumā šaut ārā riebeklības. Vienīgi, palasot, ko Tu vēlies viņam rakstīt, negarantēju, ka viņš sapratīs, jo "man ir apnicis, ka Tu esi tāds un šitāds" ir tāds kā uzbrauciens, kas liks otram vēl vairāk saspītēties. Varbūt to pašu vari uzrakstīt maigāk - "kad Tu iedzer, es jūtos bezpalīdzīga, skumja..utt." Kaut kur lasīju, ka, lai grib lai otrs saprot, tad vajag teikt nevis "Tu, Tu, Tu", bet "Es" - "es jūtos skumji, kad..man sāp, kad.."

Es arī esmu rakstījusi vēstules- tieši dēļ tā, ka vieglāk izteikties rakstiski, teikto vairākas reizes apdomāju, netiek pateikts kaut kas lieks + pats galvenais, zinu mani nepārtrauks pusvārdā. Un vienmēr ir pozitīvi rezultāti- ieklausās vairāk, kad rakstu, nevis runāju :) Un taisnība ir domā - neraksti uzbraucienu formā, bet gan kā Tu jūties

Es gan nerakstītu tādam ņergam vēstuli. Tad viņš citātus vēl ilgi visur skandinās kāda Tu biji bezjūtīga maita un pašlabuma meklētāja. Tāds vnk ir jāpamet.

katrā cilvēkā ir savi mīnusi un plusi. skatos lielākā daļa vienmēr iesaka pamest, tas ir vieglākais ceļš, un, ja nu nāks nākamais un tajā tev nepatiks tas un tas, un aiznākamajā arī? es domāju no sākuma, ja tev šis cilvēks rūp, vajadzētu censties uzlabot. varbūt sākumā kādu laiku vnk netiekaties un tad skaties vai prasās pēc viņa vai nē? cik reizes dzirdēts, ka kāda neapmierinātā uzreiz izšķīrusies un pēc tam sapratusi, ka vajadzējis savādāk uzreiz atkal lien klāt, a džeks vairs negrib.

avene +++++

Es ļoti bieži tādas rakstīju.. agrāk gan :)
Tad, kad tiešām sirds bija pilna, man īstenībā vienmēr palīdz, ja to visu izliek uz papīra vai kur citur noraksta... Tagad gan vairs nerakstu, ja kas sakrājās saku.. Pēc četriem gadiem vairs nešķiet, ka tas būtu efektīvs veids, kā arī vairs nekautrējos teikt, ko domāju par sasāpējušos jautājumu! Un, manuprāt, ka nevajadzētu pazust mīļošanās pazīmēm, kopīgu filmu skatīšanai, jo attiecībās ne vienmēr viss ir gludi, ja neprot tikt galā ar radušām problēmām, bet glauda tikai pa spalvai, manuprāt, tad tās nemaz nevar nosaukt par īstām attiecībām ;) cita lieta, ja nemitīgi kko "borzī" vietā un nevietā tīri, tāpēc, ka nav ko darīt jeb slikts garastāvoklis, bet, ja ir par tēmu, tad, manuprāt, ir tikai normāli izrunāties par visu...

Ja tā ir vieglāk izteikties, tad vēstule ir labs risinājums, jo var strukturēti un pārdomāti izteikties. Vismaz man ir palīdzējis attiecību sākumposmā - varu izteikt VISU un netikt pārtraukta :D Bet par vecākiem es gan neko nerakstītu - manuprāt, tas neattiecas uz Tevi un var būt iemesls lielākam konfliktam. Vismaz mani ļoti aizvainotu jebkādi komentāri un kritika attiecībā uz manu ģimeni, jo nevienam (arī manai otrajai pusei) nav tiesības manu ģimeni analizēt.

"Gribu pateikt, ka man ir apnicis,ka viņš necenšas atrast normālu darbu, ka nemāk izklaidēties bez iedzeršanas-piedzeršanās, ka ir paštaisns un spītīgs, ka es negribu,lai mūsu attiecības pārvērstos par viņa vecāku attiecībām,kurās mamma rukā, bet tēvs vaļājas pa gultu."

Tādi nemainās, jo viņam pat paša ģimenē ir bijis tāds attiecību modelis, ko ir redzējis, kā ir audzis. Un no tāda tikt vaļā ir atvieglojums, nevis vēlāk nožēla. Priekškam auklēt, uzturēt lielu bērnu? Sievietes dažreiz ir pārāk iecietīgas un pašas cer uz neiespējamo. Labi, ka autorei ir atvērušās acis. Dažreiz dzīvē ir vērts iet vieglāko ceļu, nevis visu dzīvi mocīties un domāt par ko tāds sods un krusts, kas pašas likts, attiecības aiz žēluma un takta laimi nenes. Otrs tikai izmantos, cik ilgi jaudās.

varbūt tas ir viņa raksturā no tēva, nevis no tā, ka viņš redzējis, kā dzīvo viņa vecāki. ja ir tā, tad raksturu tev viņam būtu grūti mainīt.
un kas ir normāls darbs? kas no tā nav, kā tu gribētu lai būtu? nav pietiekošas algas (šajā jautājumā arī vienam ir normāli vairāki simti, citam vairāki tūkstoši) vai arī viņš dara tādu darbu, kas tev vnk nepatīk?kādas būs sekas, ja šis viss ilgstoši turpināsies?
ja viņu viss apmierina, tev būs jāliek spēcīgi argumenti, lai viņš vismaz aizdomātos..
kaut gan ir cilvēki , kuriem ir pie kājas, ka saka ka jāatrdod nrm darbs, piem., mana braļa draudzenei ir stulbs darbs kurš viņai čakarē tikai nervus,abet jēga, alga vsp smieklīgāka būt nevar, bet prom neies, jo vnk ir labi tā kā ir viss. un beigās paliek vainīgs tas, kurš to sāka jautāt..
ja dažreiz tusiņos piedzerās un tas nav traucēklis un nedara tev kaunu, neapvaino tevi, citus, tad jau lai dažreiz atlaiž. mana brāļa draudzene vsp viņam neļauj piedzerties, aizrāda ik uz soļa, ka nu jau būs par daudz, kaut gan labi, ja ir izdzertas dažas glāzītes un neko sliktu nedara.