Netieku ar sevi galā

Tas ir gruuti, ka nav neviena ar ko izrunaties, pastastit ka juties, savas ieksejas sajutas. Kad es ar savu labako draudzeni sastridejos, man skjita, ka mana pasaule ir apstajusies, apkart bija citi draugi, bet vini nespeja aizvietot manu labako draudzeni, kurai vareju stastit pilnigi visu, mes varejam runat par visu, pilnigi visu.. Un vienmer, to menesi biju nomaakta, uzliku masku, it ka viss ir kartiba, kaut gan ieksa jutos nozelojami.. un truuka man taas uzticamas sirds.. Kopsh salabaam ar labaako draudzeni, es nepieljauju stridus.. un arii pec muusu menesa strida, viss bija kartiba.. / nu jau gads rinkijii gan ir/ . kaut gan saka, ka saplesta glaze nekad nebus ka agrak, bet redz kaa, istu draudzibu nespej izjaukt pat tas :) es novelu Tev, izrunaties ar savu labaako draudzeni, salabat, lai ir atkal tas draugs, ar kuru izrunaties un izstaastiit visu, kas uz sirsninjas.. Kad jus salabsat, Tu jutiisies uzreiz labaak.. Buus iekseji labaka sajuta, un nenomaks Tevi problemas.. Vismaz tadas, kuras izstastot paliek labak. Veiksmi un turies :)

Paldies liels :) meģināšu

Saki,a kam tev tāds draugs,ar kuru pat parunāt nevar?kam tad tas otrs cilvēks domāts???

Man nav labakā draudzene.. Man vispār ir diezgan maz draugu, jo Rīgā esmu neilgi.. Dažreiz ir tā, ka sirds plīst vai pušu, kā gribas ko izstāstīt un kādu, kas uzklausa, bet nu, esmu iemācījusies pati sev būt par labako draudzeni. Jo tikai un vienīgi sev es varu uzticēties līdz galam un neviens cits mani nepazīst labāk kā es pati..
Patiesībā man gribas kādu ar ko padalīties, kopā iepirkties, pabraukāt ar riteņiem, bet kur lai atrod draugus? :D
Dažreiz ir tā, ka jūtos kā izmesta no laivas, kad mans draugs dodas ar saviem čomiem kaut kur..

un jā, ar savu draugu runāties varu par visu. viņš zin, ka man ar tiem draugiem ir kā ir, vai pareizāk - NAV :D bet man nav neviena ar ko parunāt par mūsu attiecībām, kāda cita viedoklis..

Es parasti vai nu visu paturu sevī, vai izlieku uz papīra. Esmu saskārusies ar nodevībām, tāpēc cilvēkiem īpaši neuzticos.
Vienīgais, kam vel varu izlikt savu sāpi, ir mans draugs, bet arī ne vienmēr.

zzzaneee123 saprotu tavu velmi. bet nu gadijās liela škrobe un tapec isti vairs nevaru lidz galam uzticēt personiskas lietas draugam

Mans puisis ir vienīgais kas zin visas manas bēdas un sāpes. Viņs mani saprot un varam izrunāties par visu. Bet no draudzeņu puses esmu saskārusies ar nodevību. Ir bijis tā, ka es uzklausīju un sapratu ex draudzenes, bet viņas par manām bēdām pasmejās.
Vispār vēlos atrast jaunas draudzenes, par spīti visam kas bijis- laikam tomēr vēl mazliet ticu draudzībai.

Beia, same here ;)

Zzzane, no kuras puses esi? :)

esmu no Rīgas :)

O! es var teikt no Jelgavas un pierīgas- divās frontēs pašlaik :D
ja vēlies varam sačivināties privātajās vēstulītēs :) Gribētos ar kādu šopingā kādreiz doties.

Neticu sieviešu draudzībai. Tāda nepastāv. Ja Tev ir problēmas, tad tas nevienai nepatīk, ka sūdzies, runā par sevi, jo katrai pašai savas rūpes. Bet, ja nav problēmu, tad uzreiz izmanto kā bezmaksas psihologu un vēl apskauž katru veiksmi. nemaz nerunājot par nodevību un plašo klaču pasauli. Tāpēc man tuvākie un uzticamākie cilvēki ir draugs un mamma. Jo draugs, diemžēl, sieviešu pasauli maz pārvalda, lai gan ļoti cenšās visu saprast, ieteikt. Tāpēc noder, kad mamma ir arī kā draudzene. Varbūt Tavam draugam ir jauka mamma vai māsa ar ko mēģināt rast kontaktu?

"Lielākai daļai cilvēku tavas problēmas iepriecina un pārējai daļai vienkārši ir vienalga"

zzzaneee123, Kristīne - man dažkārt ir līdzīgas sajūtas, ka gribas ar draudzenēm kko padarīt, varbūt ja ir vēlme varam privāti sarakstīties. :)

zzzaneee123 - precīzs citāts!