skolas laikā apsmēja

Ar puišiem vienmēr viss bijis ok.
Pamatskolā meitenēm, jā, visādas intrigas un aprunāšanas, es vienmēr centos ieturēt vidusceļu un nejaukties, lai citi izņemās, neielaidos visā tajā. Atzīmes bija labākās klasē, bet norakstīt nedevu:D
Mums bija modē nevis tieša apsmiešana, bet pēkšņa grupas vēršanās pret kādu, lai nu ko viņš būtu izdarījis, vienas semestra ietvaros varēji būt gan upuris, ar ko neviens nerunā, vai bezmaz krutākais klasē, ko visi grib.
Lielākoties tas ļaunums nāca no vienas personas, tika sakūdītas citas, un bija tā dalīšanās bariņos, katru dienu savādakos. Bieži, ja kādam spļāva indi par drēbēm, labāku atzīmi, vecākiem utml. metos aizstāvēt, lai cik paradoksāli nebūtu - vienīgā no klases, atceros man bija dusma par tām aitām, kas tikai noskatījās un atstāstīja pa kluso. Ja padzirdēju, ka kāda inde gāzta par mani, uzreiz gāju aci pret aci taisnoties, apklusa vienmēr, sāka taisnoties. Lielākais šedevrs pret vienu biklāku meiteni - eu, piem. Līga, aizsien man kurpi, man atsējusies! Psc, tad gan brēcu šai virsū, ko iedomājas.
Nu katrā ziņā nepatīkami viņu redzēt vēljoprojām draugos onlainā kaut vai, kaut gan nekāds atklāts naids jau nekad nav bijis, nācās jau vien sadzīvot, klase kā mazs sabiedrības modelis, neko darīt.

Vidusskolā, labā centra skolā, bija ļoti daudz cilvēku, neviens nevienu neapsmēja, visi nobrieduši, jau personības, bet skaidrs, ka meitenēm saveidojās grupas - gudrītes, klubu cacas, un pa vidam.

Diemžēl manā sākumskolas/pamatskolas klasē apsmiešana bija ļoti populāra. Es pat nerunāju par aprunāšanu aiz muguras (īsti neticu, ka ir kāda skola, kur vismaz mazajās klasēs neaprunā aiz muguras neviens), bet reālu ņirgāšanos par dažiem klasesbiedriem.
Vistrakāk cieta viens puisis, kas bija augumā vismazākais, sporta stundās visvājākais un patiešām nabadzīgs - cik zinu, dzīvoja 4 cilvēki vienistabas dzīvoklī...Man liekas, ka viņu apsmēja līdz pat 9.klases beigām, bet pēc tam viņš turpināja mācības citā skolā. Neko neesmu dzirdējusi, bet man liekas, ka šie 9 gadi noteikti viņu psiholoģiski ir ietekmējuši. Puisis gan vismaz kādreiz bija viens no gudrākajiem klasē.
Vēl apsmēja puisi, kura uzvārda saīsinājums rīmējās ar vienu apsaukāšanas vārdu. Tad nu viņu tā visu laiku sauca. Šis puisis gan par laimi ir ticis normālā sabiedrībā un liekas, ka dzīvo jauki šobrīd.
Vēl apsmēja puisi, kurš, lai gan nāk no diezgan turīgas ģimenes, sākumskolas klasēs bija tāds netīrīgs. It kā klasesbiedri to neaizmirsa arī tad, kad šis tika labots, bet puisis tad izvēlējās kļūt pat zināmā mērā klases ākstu, lai nevis apsmej, bet smejas par jokiem u.tml.

Kad vidusskolā pārgāju mācīties uz valsts ģimnāziju, nekas tāds netika novērots.

pamatskolā apsmēja īsā auguma dēļ un arī tpc, ka pāris gadus bija brilles, taču nomainīju skolu un nevienu sliktu vārdu par sevi jaunajā klasē nebiju dzirdējusi. kad cilvēki izaug, mainās domāšana, varbūt ne visiem, bet es priecājos, ka nokļuvu klasē ar normāli domājušiem cilvēkiem.

jaa mus arii bija grupas tik nesaprotu kapec mani neviena grupaa npepienjema, ne viduskola ne augstskolaa, laikam slikti gjerbos un ne ar vienu nerunaju :D
augstskola tas kas pienjema, atri pargaja vakarniekos :(
a vienai citai grupai kuras bija gudrites isti nezinaju ka vinjam pievienoties, njemt taka mani njema bet atri pagaisa kontakti nebij isti pa ko runat.

amia, laikam tevi apsmēja.

augstskola ka par brinumu neviens mani neapsmeja ;)

man pat augsstskola izdevas nomainit pasniedzeju, redzzeju ka parejas ari ir neapmierinatas, ljoti stingras prasibas bija, un tad viena prasija kuram izdevas nomainit pasniedzeju, es kluseeju :D
jo pirms tam dazhas ari esot gajushas sudzeties par vienu citu pasniedzeju, vinjam neizdevas ;)

ja un citas pat parakstus vaca un nekas neizdevas, bet es aizgaju izrunajos un viss notikas bez parakstiem

kad mācījos pamatskolā, mani arī jā nedaudz apsmēja. bet nu tas tā periodiski. kad pārgāju uz citu skolu, tad es biju tā, kas apsmej. un jā kaunos par to. bet tagad gan nevienam neļauju kāpt sev uz galvas.

mani vidusskolā aŗi no klases nepasmēja, bet apsmēja no augstākām. pēc tam kad biju 12 tad apsmēja no zemākām, bet vairs ne tik ļoti sejā.

12 gadus mācījos vienā skolā, pamatskolā mani apsmēja, jo vecāki nebija turīgi un vilku no to, kas bija un pārsvarā tās bija humpalu drēbes. No 5.klases es tos cilvēkus ļoti ienīdu, cik nu tāds mazs bērns var ienīst. Man nebija paveicies, jo dzīvoju arī rajonā, kur bija arī citi klasesbiedri, tad nu diendienā tiku apzākāta. Totie dzīvoju foršā pagalmā, kur man bija daudz draugu, pirmā mīlestība un blēņas. Šis man vienmēr bijis smags temats.
Ap 8.klasi daudz kas mainījās manā uzvedībā, ieguvu jaunus draugus, apmeklēju dažādus pulciņus ārpus skolas. 9.klasē satiku savu tagadējo draugu un tad viss kaut kā pagriezās par 180 grādiem. Bija citas prioritātes, jauni draugi, hobiji, izklaides. Pēc 9. klases vasaru nostrādāju Anglijā un atbraucu ar augstu pašvērtējumu, ko citi pamanīja un cienīja. Un vidusskola jau bija rozēs bez ērkšķiem.
Tā kā viss ir attieksmē un pašvērtējumā.
Skumji man palika tad, kad februārī esošā salidojumā puisis, kurš mani apsmēja visvairāk, izrādās manī bija ieķēries, bet es šausmīgi pārdzīvoju tajā laikā. Viņš ir arī mana drauga labākais draugs, bet nu gribot, negribot, aizvainojums iekšā sēž un reizēm negribot izsprūk kaut kas riebīgs, no tā ieraduma mēģinu atbrīvoties.

Un augstāku klašu puišiem es patiku, bet biju sīka un man bija vienalga :D
Un pati nekad neesmu nevienu apsmējusi, man tas šķiet zemiski. Augstskolā ļoti riebās viena meitene, kura man uzmetās par baigu draudzeni, bet apsmēja vienu ļoti ajuku meitene, kura bija nedaudz atpalikusi un ar dažādām veselības problēmām, nespēju apsmējēju cienīt un vienmēr izturos vēsi, nekad ar tādiem nebūšu draugs.

Vēl tagad eju skolā,un varu teikt,ka jā.Mūs,nestilīgos apsmej.

viss ko varu ieteikt - jaskatas modes zhurnali, parvertibu raidijumi, var parkaa pasedet, skatities ka citi gjerbjas. Var ari apmeklet draugos meitenju cacu bildes ka vinjas gjerbjas un tad smelties idejas- es ta vismaz dariju :)

un ja veikala nevar kaut ko atrast jautajiet pardeveejai piemeram atrodiet augshu vai apakshu kas patiik un paludziet ko pie ta var pievilkt klat un jaskatas kas labak izskatas.

ES esmu apaliga un mani apsmeja ,un uzvārda del arī 9 gadus par mani smējas un ņirgājās....nevareju tak viena cinities pret visu klasi un vecakajam klasem -ari apsmēja,,,citi bija ideali ....Ejot garam tai skolai liekas viss pretigi un nevienu nesveicinu....Gāju citā skolā -biju noslegta, ieguvu pāris labus draugus un dzive iestajas normalas sliedes....

jaa mani ari no 1-4 klases apsmeja delj uzvarda, pargaju uz citu skolu uzradaas dazhas drraudzenes.

Līdz 9tajai klasei biju populāra skolā, bija daudz draugu, biju aktīva skolas dzīvē. Taču tā bija maza lauku skola, man joprojām ļoti mīļa. Tad nācās pārcelties uz pilsētu citā Latvijas galā. Liela skola, daudz jaunu iespaidu. Es ierāvos sevī, jo viss bija citādi. Kļuvu neredzama. Klasē sauca par zubri. Tagad skatos uz cilvēkiem savādāk. Vairāk novērtēju cilvēkus sev blakus.

viss ko varu ieteikt - jaskatas modes zhurnali, parvertibu raidijumi, var parkaa pasedet, skatities ka citi gjerbjas. Var ari apmeklet draugos meitenju cacu bildes ka vinjas gjerbjas un tad smelties idejas- es ta vismaz dariju

nepiekrītu. vajag aizstāvēt sevi, nevis mēģināt pielīdzināties un skriet pakaļ.

ja, un tad joprojaam bildees izskatiitos ljoti briesmigi un neviens ar mani nerunatu