Ieraugot diskusiju, man ienāca prātā šis nesen izlasītais:
“ Kad meitenes par daudz iedzer!”
1. Mums nav ne mazākās nojausmas, kur ir mūsu somiņa.
2. Mēs ticam, ka dejošana mētājot rokas virs galvas, gorot pēcpusi un kliedzot "juu-huu", ir patiešām seksīgākais deju solis.
3. Mēs pēķšņi nolemjam, ka vēlamies kādam sadot pa galvu un no visas sirds arī ticam, ka patiešām varam to izdarīt.
4. Pēc mūsu pēdēja dāmistabas apmeklējuma, mēs secinam, ka nu jau izskatamies vairāk pēc noklīdušas palaistuves, nekā pēc dievietes, kuras mēs bijām pirms dažām stundām.
5. Mēs nometam savu 3:00 nakts sviestmaizi uz zemes (kuru mēs ēdam, kaut gan nav nemaz neesam izsalkušas), tad to paceļam un turpinam ēst.
6. Mēs sākam raudāt un teikt visiem cik ļooooti mēs viņus mīlam.
7. Mēs stipri sajūsminamies un sākam lēkāt ik reizi, kad sāk skanēt jauna dziesma, jo "Ak mans Dievs! Es dievinu šo dziesmu!"
8. Mēs esam atradušas dziļu un garīgu saikni ar nūģi, kas sēz mums blakus.
9. Vīrietis, ar kuru flirtējam bija praktikants, kurš mums pasniedza stundas 8. klasē.
10. Nepieciešamība kāpt uz letes vai galda un dejot kļūst aizdomīgi nepārvarama.
11. Mūsu acis vienkārši nespēj pašas par sevi turēties atvērtas, tāpēc mēs tās turam puspievērtas un domājam, ka tas izskatās eksotiski un seksīgi.
12. Mēs pēkšņi esam sākušas smēķēt un kā izrādās, mums tas arī diezgan labi padodas.
13 . Mēs bļaujam uz bārmeni, jo esam pārliecinātas, ka viņš mūs ir apšmaucis ieliedams limonādi, kaut gan patiesībā mēs vienkārši vairs nejūtam alkohola garšu.
14. Mēs domājam, ka esam gultā, taču spilvens ir aizdomīgi līdzīgs virtuves grīdai (em, vai arī kājslauķim?)
15. Mēs sākam katru sarunu ar ievadu; "Neņem ļaunā, bet..."
16. Mēs nepamanam, ka tualetes poda vāks ir aizvērts, kad uz tā sēžam.
17. Mūsu apskāvieni sāk līdzināties reslinga nogāšanas paņēmieniem.
18. Mēs esam tik ļoti nogurušas, ka apsēžamies uz grīdas (katru reizi, kad stāvam) un ātri nosnaužamies.
19. Mēs sākam atstāt vaļā bikšu pogas, lai ietaupītu laiku ikreiz, kad ejam uz tualeti.
20. Mēs velkam nost kurpes, jo tieši viņas mēs vainojam pie tā, ka nevaram noiet taisni.
492
