Attiecības ar vecāku vīrieti...

un kur vaina? baudi dzīvi priecājies, ņem no šīm attiecībām visu ko vari. dzīvo, baudi un mācies. sanāks sanāks, nesanāks nesanāks :) manuprāt, nav baigi jāspriedelē kas un kā. attiecību sākumposmā vnk jāļaujas baudīt.

Vienmēr taču var aiziet prom, ja kaut kas neapmierina.

man reiz vēstures skolotājs teica,ka ideālā atšķirība starp vīrieti un sievieti ir 15 gadi!bet jebkurā gadijumā,ja viņš ir kopts vīrietis un neuztver tevi kā meitu vai mazāk svarīgu personu tikai tāpēc,ka esi jaunāka,bet esat līdzvērtīgi,kādēl gan ne! vismaz nebūs piena puika,kas tevi ar trollejbusu vedīs uz maķīti pirmajā randiņā :D

Ļoti reti šāda tipa attiecībās (kad vīrietis ir vairāk kā 10 gadus vecāks), sievieti uztver kā līdzvērtīgu partneri!

Nazic :) Laikam tieši tāpēc šī vecuma starpība ir tik saistoša attiecībām un savā ziņā patīkama abiem...
Reizēm tikai tracina tie vārdi,..."Vai tad tev tas neliekas pašsaprotami...?" un tad es sadusmojos !! jo pašam pieredze pamatīga iekrāta 40 gados, bet es 25, vēl tikai baudu dzīvi!

Nu izskatās ka vīrietis ir lecīgs un neciena Tevi, meklē jaunu meiteni ko mācīt. Daudzas sievietes ar gadiem paliek prasīgākas un neļauj sevi komandēt.
Labāk izvelos sava vecuma puisi, ar kuru kopā mācīties dzīvot.

Ja man godīgi jāsaka, nesaprotu, kas 40gadīgam vīrietim var likties pievilcīgi tik jaunā sievietē! Protams, izņemot jaunavīgo izskatu un tml. Man liekas, ka sievietes viņa vecumā ir daaaudz piesaistošākas :D Bet tas tikai mans viedoklis.

Zini es viņam jautāju tieši to pašu, kapēc neizvēlas sava vecuma sievieti...Atbilde bija -"viņa taču man nedzemdēs bērnu... " nu arguments diezgan ticams.. :)

Nu sievietes viņa vecumā arī vēl var dzemdēt bērnus . Īpaši mūsdienas tas pat nav nekas īpašs.

daudz dzirdēts, ka jaunām meitenēm patīk vecāki vīrieši, jo trūkušas tēva rūpes bērnībā utt, varbūt tavējam tieši bērnu pietrūcis vienmēr, gribās kādu audzināt un pamācīt

Labāk izvelos sava vecuma puisi, ar kuru kopā mācīties dzīvot.

++

Es gan neuzskatu, ka attiecība 25/40 ir kaut kāda briesmīgi liela! Sievietes attīstās ātrāk, bet vīrieši lēnāk, tāpēc domāju, ka jūs esat ~ vienādā līmenī. Ja viņš par sevi rūpējas, labi izskatās, kur problēma? Mans vīrietis ir vecāks par mani, tiesa ne 15 gadi, bišķi mazāk, bet brīžiem liekas, ka tīrais bēbis!

Nu diezgan smieklīgs arguments par tiem bērniem, jo redz, līdz 40 gadiem par tiem vsp nav domājis... Var būt arī tā, ka 40 gados būdams neprecējies, nemaz necentīsies ievērot tavas intereses un vēlmes, jo pieradis visu laiku būt viens un nav pieradis meklēt kompromisu, t.i. dzīvo kā pats uzskata par vajadzīgo...

Oi man apkārt lērums šādu variantu bijis... bet vienīgie kurus zinu kopā esam, vēkl tagad ir 8 gadus kā precēti, ir jau 4 bērni un viss viņiem forši...

ir bijusi arī saskare ar vēl trakāku lietu.... sieviete 20 gadus vecāka par vīrieti ( vispār jau tobrīd puiku) un nodzīvoja kopā faking 3 gadus... attiecības gan tu šizīgas... meli, krāpšanas utt. shit...

Man gan ir saprotams, kas 40 gadīgam vīrietim šķiet pievilcīgs 25 gadus jaunā sievietē - viņas jaunība, izskats un tas, ka pēc idejas sieviete vēl ir jauna arī savā būtībā un viņu ir vieglāk 'veidot' piemērotu sev. Daudzas sievietes ap 40 jau ir dzīves aplauztas un pilnas aizvainojuma. Vai arī šajā vecumā sievietēm kā likums būs komplektā bērns vai bariņš bērnu. Nedomāju, ka tas ir baigais bonuss :D Turklāt 25 gados cilvēks jau ir +/- pieaudzis un dzīves uztvere/vērtības/nākotnes perspektīvas mierīgi var sakrist ar 40 gadnieku.
Manuprāt, daudz grūtāk ir veidot attiecības ar vienaudzi vecumā līdz 25 gadiem, jo tad cilvēks tikai 'veidojas' un nereti gadās tā, ka abiem tā 'veidošanās' aiziet katram uz savu pusi un nekāda sadzīvošana nav iespējama, bet attiecībās, kad viena puse ir vecāka - atliek tikai otru +/- pieņemt un pašam nedaudz pielāgoties.. vai attiecības izbeigt un meklēt kādu citu.

Skaya- es domāju ļoti līdzīgi tev! man personīgi saskaroties ar šādām attiecībām nemaz negribās tos jaunos dzekus- reizēm puņutapas.... skraida visur, patstāvības nekādas, dzīvo sliktākajā gadījumā pie vecākiem, mašīnas nav... nu manā izpratnē tas nekur neder!!!....bet sheit viss ir par visu ir padomāts... tikai atkal ar kaut ko jāupurē priekš tā visa.... jāmāk atrast kopīga valoda daudzās lietās, jāpiekāpjas.... man laikam grūtākais ir tas ka man uzspiez savu viedokli, jo patiesībā esmu pilnībā neatkarīga un varu sevi uzturēt pati... un tas laikam reizēm vīriešiem pietūkst. tad viņš šāk domāt ja jau tu vari visu pati priekš kam esmu tev vajadzīgs....

Nu jaunie ne vienmēr ir puņķutapas. :)
Bet nu vēlu Tev veiksmi attiecības ar savu vīrieti un ceru ka nepazaudēsi sevi, mēģinot "pievīlēties" tikai viņa vajadzībām :)

Keity, pielāgoties NEKAD nav viegli. Man sākumā vispār nenormāli krita uz nerviem, ja man ko pamācīja, bet tad mēs nonācām pie atklāsmes, ka problēma ir tajā nevis PAR KO pamāca, bet KĀ pamāca. Ja tas nav tādā pamācošā tonītī, tad viss ir ok un ļoti bieži viņam ir taisnība un esmu daudz ko mācījusies un arī mans raksturs šo 6 gadu laikā ir pamainījies. Un, protams, arī viņš no manis ir pārņēmis šādas tādas iezīmes. Man patīk, ka varu paļauties uz otru un zinu, ka viņš vienmēr būs mana 'aizmugure'. Un viņam nebūs 2. pusmūža krīzes un pie jaunākas neaizskries, kamēr es pa māju bērnus vākšu! :D

Ja godīgi zinu tikai 1 savu vienaudzi, kas man šķiet simpātisks kā vīrietis. Vienmēr esmu tikusies ar 5-7 gadus vecākiem (no 18 gadu vecuma, protams) :p

pievelk droši vien viņa pieredze un nosvērtums

bet nu es vecumdienās gribētu sēdēt ar savu vīru uz lieveņa un smieties par tām trakulībām, ko kopā esam jaunībā darījuši, nevis atcerēties to kā savos 20nieces gados ņēmos ar 40gadnieku.