Sveikas. Sēžu viena mājās, šodien nojuka tikšanās ar draugu un draudzenes arī vai nu ar saviem puišiem/vīriem/bērniem vai kaut kur ballējas. Tātad besis mans ir par to, ka mans draugs man nevelta pietiekami daudz uzmanības. Esam kopā tikai pusgadu. Kad sākām tikties, viss bija daudz savādāk, lai gan abi mācījāmies + viņam katru dienu treniņi un sporta zāle, man kursi +dejošana, tikāmies katru dienu un ned.nogale centāmies pavadīt kopā- gājām tusēt, braucām atpūsties u.t.t Taču tagad, lai gan ir vasara, neviens no mums nestrādā (esam studenti), mēs tiekamies labi,ja reizi 2 nedēļās. Dzīvojam viens no otra 30 km attālumā. Viņam vnm ir kaut kur jābrauc, sacensības, jāpiedalās pasākumos + vnm ir sajūta,ka pirmajā vietā ir draugi. Ja arī kaut kur esam kopā, viņš saka,ka būs tikai ar mani, bet pavada laiku ar saviem čomiem. Esam par to runājuši,bet viņš saka,ka tā nav,ka viss ok un nav ko man cepties, man esot jāpierod pie tā. Tad,kad esam divatā viss ir ideāli. Bet dažreiz pārņem sajūta,ka viss cits (basketbols, draugi,tusi u.t.t) ir daudz svarīgāki nekā es. Es saprotu,ka hobiji un draugi ir svarīgi un netaisu histērijas, taču arī es gribu ieņemt kādu vietu viņa dzīvē...
236
