No brīvām attiecībām uz kko nopietnāku

;)

Ja es justu, ka man nepieciešamas nopietnas attiecības ar šo puisi, es vispirms censtos tā neuzkrītoši "iztaustīt" situāciju, lai izprastu, vai viņa domas ir vai nav mainījušās šajā jautājumā, uzreiz acīs neblieztu. Tad nogaidītu un iespējams pēc laika uzdotu jautājumu atkārtoti. Ja justu, ka viņš nē, bet es jā, tad domāju, ka ietu prom, kamēr tas vēl nav pārāk sāpīgi.

Turpini. Es ar savu tagadējo draugu arī sāku tikties tāpat vien, pat sapņos nerādijās, ka mums attiecības varētu sanākt,bet viss ir ok.

paldies meitenes par viedokļiem ;)

Jā, turpini! :) Man ar manu tagadējo draugu bija līdzīgi- mēs tikāmies, gājām ārā, vakariņās, piknikos divatā.. Un tad es sapratu, ka es tā vienkārši vairs nevaru būt brīva, man jābūt ar viņu. Mēs aprunājāmies, viņa atbilde mani sarūgtināja ļoti: "Negribu nopietnas attiecības, tu esi jauka un man patīc ļoti, bet tādu nopietnu draudzeni es vēl negribu." Bet es viņam pajautāju, vai tad vismaz varam izturēties kā līdz šim, viņš piekrita. Manurpāt, kopš tās dienas mēs arī tā emocionāli esam kopā. :)

Nenopietnas attiecibas - tas nozime, ka jus drikstat tikties ariar citiem, ja?
Es tava vieta tad vinam, itka nejausi, pateiktu, ka iesu kkur kopa ar citu dzeku, un tad verotu vina reakciju. Ja butu greizsirdigs, tas nozimetu, ka vins ar to nav miera un, iespejams, grib ar tevi ko nopietnaku. Ja izturetos vesi, tad vel piebilstu, ka esmu nobriedusi nopietnam attiecibam, un laprat saktu iet uz randiniem. Pec tam jau skatitos kada butu reakcija.

Kas slēpjas zem vārda brīvas attiiecības?

Piekriitu Amelle. :)
Man iisti liela pieredze taadaas attieciibaas nav,vieniigi sen atpakalj,kad man bija 17,biju nenopietnaas att,.kuras nepaargaaja nopietnaas,jo neviens to neveeleejaas.

brīvas attiecības - kad satiecies ar puisi, ir randiņi, sekss, sarakstaties, vienkārši satiekaties, bet tajā pašā laikā satiekaties ar citiem cilvēkiem un darat to pašu.

Var jau meginat neko neteikt un turpinat visu tada gara, bet baigas bus stuli, ja tu busi konkreti sakerusies, bet sis turpinas tikties ar citam, vai ari tu vinam apniksi un vins visu izeigs.

Amelle - tieši par to arī baidos..

turpini ar shito satiikties, bet tikmer meklee kadu citu vietaa, pirms uzdod vinjam jautajumu.

Es protams nevarēšu pateikt no vīrieša skatu punkta, bet pateikšu no sava. Iepazinos ar pusi. Klubā. Vai tad vispār klubā var iepazīties nopietni? Ne taču! Tā man likās. Sākām tikties, un goda vārds, uzlūkoju viņu tikai kā potenciālo gultas biedru... Turklāt likās, ka tas tā būs abpusēji. Bet sākās randiņi, vienkārši tā, jauki laiku pavadot, bez sexa. Ok, domāju,gan jau tiksim arī līdz gultai. Tikām. Tad likās, ka mērķis ir sasniegts( no manas puses), viss, man tak neko vairāko no viņa nevajadzēja. Un man likās, ka viņam arī nē. Bet es kļūdijos, viņš gribēja kaut ko nopietnāku. Un tikai tad, kad es to uzzināju, es sāku arī just pret viņu. Tā nejauši, vnk kaut kāds klikšķis ieslēdzās.
Tapēc es saku, nenoroc tāda veida attiecības. Jo iespējams, ka kādu dienu viņš sāks domāt par kaut ko vairāk.

Tev nepieciešams viņa skatījums uz nopietnām attiecībām. Vai nu tu to noskaidro tiešā vai netiešā veidā - to tev būs lemt. Ja jautāsi tieši un virzīs tēmu tā, ka tu to vēlies - viņam būs zināma tava nostāja. Labi tavā gadījumā tas ir tad, ja viņš domā tāpat, bet ja viņš nedomā tāpat, tad visticamāk tai būtu jābūt jūsu pēdējai tikšanās reizei. Ir iespēja, ka vēlāk būsiet kopā, bet ir iespēja, ka viņam būs nopietnas attiecības, bet ar kādu citu. Ja tu netieši viņam jautāsi aplinkus par nopietnām attiecībām, viņš var atbildēt, ka vēlas nopietnas attiecibas, bet tu nevari zināt, vai ar tevi.
Es nezinu, es nogaidītu, bet negulētu ar viņu. Nezinu, vai jautātu, vai vīrietis vēlas nopietnas attiecības (domāju, ka 10% varbūt ir iespējams sagaidīt pozitīvu atbildi), jo gribētu sagaidīt to no vīrieša.
Vienreiz man attiecības nopietnas izdevās šādā gadījumā, kad es tiešām nebāzos virsū ar jautājumiem. Es par nebiju iedomājusies, ka varētu sanākt kaut kas nopietns, lai gan no manas puses bija tā, ka es negulēju ar citiem. Varbūt sarakstījos tikai. Viņš arī diez vai vāļājās ar citām pa gultām, jo mēs bijām, kā pielīmēti viens otram, tikai paši to nepamanījām. Bet mēs sen vairs neesam kopā, esmu to pārdzīvojusi, piedevusi par to, par ko īstenībā man nebija ko apvainoties, un esmu laimīga ar citu vīrieti, ar kuru - jā - es tiešām nedomāju, ka būs kas iespējams, jo sākotnēji, kad sākām satikties viņam bija cita sieviete. es neko nedarīju, viņš aizgāja prom, mēs kādu laiku satikāmies un tagad jau dzīvojam kopā :)

turpini! .. es biju tā, kas negribēja neko nopietnu, viņš to zināja- neko neuzspieda, neuzbāzās, kaut gan pats gribēja pa nopietnam. Un pēc laiciņa pašai pielēca, ka nevar laist tādu atradumu prom, ka jāņem ciet :D

lapsīgā, labi pateici :D :)

es viņam pateiktu ko vēlos,ja nepatīk,tad vismaz manu laiku vairs neizniekos! bet tā jau es es visiem vnm saku,ka man viņi patīk un tā :D

Sveika, esmu gandrīz identiskā situācijā... Ar prātu saprotu, ka labāk būtu izbeigt visu jau tagad, kamēr vēl nav galīgas auzas, jo jau tagad, lai kā mēģinātu sev ieskaidrot, ka neko nejūtu, ka man viss ir ok, tā nav, reizēm sāp gan... No otras puses, ar viņu ir tik labi, tik viegli, neceļas roka visu izbeigt...
Ja Tu spēj atdalīt izklaidi no loves, tad turpini, ja ne tad varbūt visu izbeigt jau tagad... ja vien tas būtu tik viegli kā pateikt...