Sveikas, meitenes.
Diezgan neērti apspriest šādu tēmu internetā publiski, bet ar Jums noteikti jūtos ērtāk, nekā runāt ar draugu.
Esmu uzsākusi jaunas attiecības. Viss ir ļoti jauki, bet ir problēma, ar kuru saskaros pirmo reizi.
Vienmēr esmu uzskatījusi, ka seksā esmu pietiekami laba, līdz šim nav bijis iemesls tā nedomāt.
Bet...
Sākums vienmēr ir vairāk kā labs... Sekss būtu ideāls, tas tāds arī ir līdz brīdim, kad pēkšņi, negaidot viņa "draudziņš" sašļūk. Un pēc tam viņu dabūt atpakaļ ierindā nav iespējams. Tā nenotiek vienmēr, bet bieži.
Gribētos jau domāt, ka tā nav mana vaina, bet pat tas mani nemierina.
Varbūt kāda ir saskārusies ar šādu problēmu, var dot kādu padomu?
Saprotiet, ir diezgan neērti par to runāt ar savu vīrieti, es negribu viņu iedzīt kompleksos. Ceru, ka Jūs, meitenes, varēsiet palīdzēt.