Noraudājusies līdz ausīm..

 
Reitings 2001
Reģ: 11.02.2011
Mani problēmas pēdējā laikā ļoti vajā. Ir cilvēki,kam ir problēmas,darbā,bet mājās viss ir labi,bet man ir problēmas abos! Es vēl dzīvoju kopā ar mammu,un patēvu,jo pašai nav kur citur dzīvot,kamēr neatradīšu darbu. Bet lieta,ir tāda,ka viss ko es daru ir slikti,nav labi,to tā saskata patēvs. Pa vasaru man skolā,bija prakse,es paralēli vēl tam meklēju darbu,ieliku avīzē,un internetā sludinājumus,bet nebija,kas atsaucas. Tad man paveicās,un es būtu atradusi apkopējas darbu,aizgāju uz "pārunām",bet darba devēja izvēlējās citas meitenes. Redz tas arī ir slikti,jo darbu meklēju vasaras vidū,tūlīt taču sāksies skola,bet es skolu pametu,jo,kā jau biju teikusi,mani nesaistīja,tas ko mācijos,un negribēju lieki tērēt tam laiku,zinot,ka tā vietā varu darīt ko citu,pabeigt kaut vēl gadu vakarskolā,un diploms būtu rokā! Bet tas arī nav viņam labi. Tagad skatos,uz darbu ārzemēs,jo man ir apnicis,ka mani kāds kontrolē,es pat vakaros pie pc nevaru sēdēt,jo redz es neko citu nedarot,lai gan pēdējā laikā vispār neesmu mājās,jo eju meklēt darbu. Man taču nav jāatskaitās patēvam- vot es eju ārā no mājās,es eju uz centru meklēt darbu! Vāks pilnīgs! Tagad sēžu noraudājusies līdz ausīm,jo ja man pasaka,ka es neko nedarot,pat ne mājās,lai gan es daru,es slauku mazgāju tīru,taisu ēst,bet to neviens nekad nenovērtē,vai pat manis taisīto vienkārši neēd,jo to,taču esmu taisījusi es! Viņš vispār mani neatbalsta,pat nepasaka,neko labu. Tagad ir uzlicis limitu,ja līdz augusta beigām netaradīšu darbu,tad mani izmetīs no mājām.. es nezinu,ko man iesākt,jo viss ko es daru ir slikti,ja es eju un daru,uz to neviens neskatās,tas viss ir slikti.. es vispār jūtos kā tāds melnais punkts,un tas ir šausmīgi.
31.07.2012 14:07 |
 
10 gadi
Reitings 6339
Reģ: 01.04.2009
Varbūt mamma arī psiholoģiski tāpat apstrādāta, ka baidās kaut ko iebilst.
31.07.2012 14:31 |
 
Reitings 1517
Reģ: 12.09.2010
šokolāde - tik smagi, ka bērnībā jau peļ, nebija - biju gudra meitene, bet viss sākās ap tīņa vecumu - ar slinkuma problēmu. Es neko mājās nedaru, necenšos utt, kaut gan vācu māju katru dienu, kad esmu brīva..
Tagad jau nedēļu neesmu ar mammu runājusi, pat redzējusies. Lieki piebilst, ka dzīvoju pie vecākiem. Es vienkārši nevaru to vairs paciest, man morāli smadzenes iet sviestā. Ar mani vajag pa labam parunāt, nevis visu laiku nomelnot, cik es slikta. Es esot ļoti labs bērns, bet tajā pašā laikā esmu viņai parazīts un viņai vairs neesot pienākuma mani uzturēt. Man ir laiks līdz 31. augustam.
Vienreiz dzirdēju vecāku sarunu - tētis it kā aizstāv, bet mamma tik par katru viņa sakāmo iebilst, lai viņš atjēdzoties..
ai, pat nevar izteikt to kara stāvokli, kas te notiek..
31.07.2012 14:33 |
 
Reitings 2001
Reģ: 11.02.2011
Jessica-Es nedzīvoju Rīgā,un man ir nepabeigta vidējā profesionālā!
Mežāze- tā ir. Es pat negribētu to teikt,tā publiski,bet viņš vienreiz esot pārmetis mammai,par to,ka viņai sāp mugura,un redz viņam gribas seksu,un tad viņš esot par to dirsis viņai kko. Atceros,ka tajā dienā vēl strīdējos ar viņu,un mamma mīļā miera labad,ar viņu darīju to,cik sapratu..viņa domāja,varbūt nav ilgi dabūjis un nomierināsies.. mamma neiet no viņa prom jo tad nebūtu kur dzīvot mums.
31.07.2012 14:33 |
 
Reitings 386
Reģ: 17.05.2012
es domaju, ka es pati sakravatu mantinas un ne varda neteikusi aizietu no majam...lai iet ieskrieties, un ja mamma ari nepalidz, tad abi lai iet pa gaisu...kaut pie draugiem atrastu padzivot, ir tacu varianti...vecvecaaki kaut...un jaa, aizbrauktu uz aarzemem...neciestu, ka pret mani ta izturas, bet ta ka maja nav mana, tad necinitos preti, vnk aizietu...
31.07.2012 14:37 |
 
10 gadi
Reitings 2152
Reģ: 02.04.2011
Diezgan baisi. Un es te nedomāju konkrēti kādu personāliju, bet faktu, ka sieviete ir kļuvusi tik ļoti atkarīga no dzīvesbiedra, ka vispār nedomā iepīkstēties un pateikt - Tu manu bērnu no mājas neizliksi! Ok, es saprotu, ka cilvēki mēdz dzīvot tādos apstākļos, ka mums uzzinot mati stāvus celtos, visādi jau dzīvē gadās, bet tas baigi traki.

Tajā pašā laikā tomēr gribas piebilst - Tev ir jau 20...Neesi vairs 12 gadīgs bērns, kurš nevarētu izdomāt, kā no šī visa izkārpīties. Varbūt to daļu enerģijas, kuru tērē apcerot, cik Tev sevis žēl un kā Tev dara pāri, labāk vajadzētu izmantot reālai darbībai - sameklēt da vienalga kādu darbu, iestāties vakarskolā un saņemt diplomu, kārpīties uz priekšu. Negribu Tevi aizvainot, jo ir briesmīgi, ja Tevi emocionāli terorizē, bet varbūt tomēr saņemies un rīkojies.
31.07.2012 14:41 |
 
Reitings 3615
Reģ: 01.09.2009
Mīļā meitene, tev vajag vismaz vidējo. Kāpēc gāji no skolas prom?
31.07.2012 14:42 |
 
Reitings 2001
Reģ: 11.02.2011
pavedinātāja- es varu vienkārši aiziet,bet kur tad es ietu? un uz cik ilgu laiku? bez naudas,nekur netiktu.. tāpat man būtu jāsaka,mammai,ka es braucu prom,un mammai arī būtu smagi,ja es ietu prom,atrast jau varu kur aiziet,bet negribas lai sanāk,tā,ka jānāk atpakaļ!
31.07.2012 14:42 |
 
Reitings 2001
Reģ: 11.02.2011
pride and prejudice- saproti,ka viss ko daru ir slikts? arī,tas,ka iestātos vakarskolā un pabeigtu,to būtu slikti? un manā mazpilsētā,nav tik viegli atrast tādu darbu,kuru var apvienot ar mācībām. vienu tādu būtu atradusi par to apkopēju,bet pieņēma citas. man ir jāizdomā,vai strādāt vai mācīties! es gribu vispār vairs nedzīvot ar patēvu,jo viņš visu laiku mani terorizēs,un atradīs par ko piesities! tici man,arī ja strādāšu,vai mācīšos!
Warrior- es jau pateicu,kāpēc aizgāju.
31.07.2012 14:45 |
 
10 gadi
Reitings 6339
Reģ: 01.04.2009
Īstenībā tā ir nopietnāka problēma, nekā šķiet:( Man rados sievietei bija tāda problēma, viņa bija tik ļoti psiholoģiski iespaidota, baidījās kaut ko iebilst, bija noticējusi, ka ir slikta, pie visa vainīga, ļoti grūti bija atgūt viņai ticību, ka ir ko vērta, domāja, ka neviens nesapratīs, nepalīdzēs, jo tās ir iekšējās ģimenes lietas, kurās citi nejaucas. Šādi varmākas to vien gaida, iestāstīs visu ko, lai tikai smadzenes čakarētu...
Man šķiet, ka vienmēr ir izeja, noteikti var iet kaut kur prom, radu jums nav, kas var palīdzēt ar mitekli vismaz sākumā, varbūt, kad abas ar mammu strādāsiet, varēsiet atļauties noīrēt kādu dzīvokli? Jo nav normāli, ka tā jācieš, izklausās, ka ne Tu, ne Tava mamma laimīgas nebūsiet.
31.07.2012 14:46 |
 
Reitings 386
Reģ: 17.05.2012
tev tiesam nav neviena neviena visaa pasaulee,kas var paliidzeet? man ir paveicies, jo ir daudz cilveki pie ka varetu griesties...tev vecvecaaki nav?
vienmer kads ir..piemeram, ja man pazvanitu bijusi klasesbiedrene ko neesmu kaut 5 gadus redzejusi ar saadu probleemu, es palidzetu...bet problema ir tada, ka taa klasesbiedrene nemaz neiedomaies, ka es varetu palidzet un nepazvanis un nelugs palidzibu...kaut gan jabut loti uzmanigai, negribi atkal tadu pasu situaciju,tikai ar citiem cilvekiem...
31.07.2012 14:49 |
 
Reitings 2728
Reģ: 29.01.2009
Ja ir iespējas - brauc uz ārzemēm un meklē darbu tur. Iespējams varēsi arī mammai vēlāk palīdzēt, ja jau patēvs tik slikts. Tu esi jau liela meitene un pēdējais laiks saprast, ka tas ko par Tevi domā būtībā svešs vīrietis nav tas, kāda Tu esi. Ja jau neesi tik nevarīga un tizla kā Tev no bērnības skandina, tad pierādi to pati sev un sakārto savu dzīvi.
31.07.2012 14:49 |
 
Reitings 3615
Reģ: 01.09.2009
Es ieteiktu vismaz pabeigt vidējo un tad braukt uz ārzemēm. Ja iet vakarskolā, tad var apvienot ar dienas darbu, cik atceros no radinieka, tur laikam nemaz nav katru vakaru jāsēž. Par apkopējām var tikt darbā. Nolauzīsi vienu gadu un tad aidā - dari, ko gribi.
31.07.2012 14:53 |
 
Reitings 2001
Reģ: 11.02.2011
pavedinātāja- ir man pie kā vērsties! bet ja es tāda aizietu pie draudzenes,tad man būtu neērti,ka viņai mani jābaro un jādod kur gulēt,ja pašai tagad nekādas naudas nav.. :(
31.07.2012 14:53 |
 
Reitings 5115
Reģ: 03.06.2011
Es gan pat nezinu, vai es ieteiktu braukt uz ārzemēm, jo lai nu ko, bet vidējo izglītību gan dzīvē vajag. Ar pamatskolas izglītību redzi, ka pat par apkopēju viegli neņem.
Vispār ļoti sarežģīta situācija. Es laikam ieteiktu vispirms runāt ar māti, tad ar vēl citiem radiniekiem, varbūt kādam ir varianti, ko ieteikt un ko palīdzēt.
31.07.2012 14:54 |
 
Reitings 2982
Reģ: 29.01.2009
šokolāde es neieslīgšu pagātnes dziļumos, bet Tavai mātei IR kaut kāds darbs, un Tu esi pilngadīga- tātad vismaz par maxima pārdevēju vari pastrādāt.

Lasot Tevis teikto iesaku:

mēģināt arī māti vest pie prāta, ka viņai tur ir terorizēšana ne mīlestība.

abas ejiet prom, būsiet laimīgas un savstarpējās attiecības uzlabosies.


no pieredzes- sieviete varēja ar minimālo 3 nepilngadīgos bērnus uzturēt, aizejot no teorista-vīra, bērnu miesīgā tēva. Jūs abas varēsiet.

Viss pārējais, manuprāt, ir atrunas tik tiešām slinkuma dēļ, jo tad tak kaut kas jāmeklē, a tā var sūdzēties.

Zinu ir grūti, bet tici man, kad emocionāli uzbrukumi ir garām, un paliek tikai finansiālās grūtības, tad tās pēdējās vairs neliekas tik trakas, jo sāc redzēt gaismu tuneļa galā.


kaut vai, vai cilvēks, ko ikdienā emocionāli dragā, var aiziet uz darba pārrunām smaidīgs un pozitīvs, kā to paradti vēlas darba ņēmēji??šaubos. padomā par to.
31.07.2012 14:55 |
 
Reitings 2001
Reģ: 11.02.2011
WaRRior- viegli jau ir runāt,bet izdarīt,ir kas cits! es man liekas,labāk zinu,kāda ir situācija,manā pilsētā! te visur viss ir aizņemts,vai arī mainās,kā sēnes pēc lietus! (tas attiecināms uz darba vietām) Tas tavs radinieks,tas ir gājis neklātienē,kur tikai 5dienās,un 6dienās jāiet uz dažām stundām,un viss. tā vismaz ir te,vakarskolā.
31.07.2012 14:56 |
 
Reitings 7781
Reģ: 12.11.2010
nekunksti, bet rikjies! man ari bija patevs, un lieki piebist, ka vini nemil svesus bernus.
1)mekle darbu
2)kad busi atradusi darbu, ar puisi vai kadu pazinu ire dzivokli vai vismaz vienu istabinu
3)nenem to lohu galva, un neraudi. tas vinu tiesi iepriecinas!
31.07.2012 14:56 |
 
Reitings 386
Reģ: 17.05.2012
sokolade....tu pameti videni? es sapratu,ka augstskolu...
31.07.2012 14:57 |
 
10 gadi
Reitings 2152
Reģ: 02.04.2011
šokolāde, es saprotu, ka cilvēki nav piedzimuši ar vienādiem raksturiem, caursišanas spējām un apgriezieniem, bet atceros, kā viena šobrīd labi situēta, veiksmīga cosmo meitene reiz vienā diskusijā stāstīja, ka viņai bija ļoti, ļoti sliktas attiecības ar vecākiem, tāpēc 16 gadu vecumā viņa vienkārši aizgāja no mājām. Un, ja pareizi atceros, arī ne lielpilsētā. Sākumā palika pie draugiem, draudzenēm, tad atrada darbiņu ar niecīgu algu, tomēr pietika istabas īrei un pārtikai. Un tā palēnām viņa kārpījās augšup, mācījās, līdz darbus atrada arvien labākus, atalgojums arī auga un - voila! - šodien viņa ar smaidu uz lūpām var būt pateicīga sarežģītajām attiecībām, jo sasniegusi daudz. Protams, nav jau tas kā filmās - 2 minūšu epizožu virkne un galvenā varone no pilnīgas bezcerības jau nokļuvusi pie piena upēm ķīseļa krastos. Saproti, ja ir ļoti, ļoti slikti, tad cilvēks viennozīmīgi rīkojas un meklē kādu variantu.
31.07.2012 14:57 |
 
Reitings 140
Reģ: 22.07.2011
Noteikti būs grūti kaut ko skaidrot mammai (pieļauju, ka esi jau to darījusi), jo izklausās, ka viņa pakļaujas tikai Tavam patēvam un ir tā teikt bez mugurkaula. Varu tikai novēlēt Tev izturību un pēc iespējas ātrāk nostāties pašai uz savām kājām..
31.07.2012 15:00 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits