Attiecības + draudzība

P.S. Varbūt iemesls ir tas,ka draudzenei nav bijušas tik nopietnas attiecības un tapēc nesaprot?!

Mani nesaprata tas,kuram nebija bijusas attiecibas, nesaprata ari tas,ka ar draudzenem gaja uz klubinjiem un laida pa kreisi. Tapat ka daudzas,kuram piedzimst bernini,saka,ka mainas viss,man ar vienai draudzenei ka piedzima mazais,neviena pat nepiedavaja iet atpusties,jo domaja,ka nu ir berns,ka vinjas dzive beidzas. Ta diemzel ir! Un isti draugi paliks vienmer :)

Nu, es nezinu, man pietiek laika abiem. Protams, lielākais laiks tiek veltīts mīļotajam, bet arī atrodu laiku, kad satikties ar draudzenēm.
Man ir draudzenes, kurām ir līdzīgi kā man, bet arī ir tādas, kuras appuišojoties pazūd no redzes loka un nav laika tikties.
Tādeļ, citreiz liekas neloģiski, ka draudzenes nevar atrast laiku reizi mēnesī vai vairakos, lai satiktos un paklačotos, jo redz viņām ir attiecības. Protams, nav jau jātiekas bieži kā vidusskolas laikos, bet atlicināt stundiņu, lai saskrietos ar kādu draudzeni uz kafiju, jau vienmēr var.
p.s. Cik Tev un Tavām draudzenēm ir gadi?

Viņām arī gribās nopietnas attiecības :)

Tur jau tā lieta, ka laiks draudzenei pietiek nedēļā pāris reizes, tapēc nesaprotu, kapēc viņa nevar samierināties, ka esam kopā. Vairāk manuprāt tā ir skaudība, ka es esmu laimīga.
Un pareizi saka, īsti draugi paliks vienmēr.

draudzenēm, 22,23.

Par skaudibu, man ar dazreiz likas,ka skauz, kad stastiju par kopigo iedzivi,pavadito laiku. Vai vajag draudzeni,kurai skauz? :

Tas kā viņi (draudzenes un puisis) viens pret otru attieksies ir tikai Tavās rokās, jo Tu veido attiecības un attieksmi viņiem vienam pret otru. Ja ir draudzenes, īstas, sapratīs, ka tagad ir draugs un vajag sākumā vairāk laika kopā, galu galā ar viņu tu veidosi ģimeni (kaut teorētiski, tam jau veidojam attiecības), bet arī draugam ir jāciena laiks, ko pavadi ar citiem saviem mīļajiem, tad viss būs kārtībā. Tie, kam esi svarīga sapratīs un pielāgosies, galvenais nevajag nevienu aizmirst pašai. :)

Man ir līdzīga situācija, jo man tādu super tuvo draugu nav ļoti daudz. Ir divi puiši, ar kuriem bija tā, ka gandrīz katru dienu tiekamies, jo nevienam no mums nebija attiecības un bez maz vai viens pie otra dzīvojām. Plus, laika gaitā rodas kopīgie nākotnes plāni, pēc skolas pabeigšanas pārcelsimies uz Angliju, dzīvosim tā un tā.. Bet tagad man ir draugs, kurš uzreiz piedāvā citu dzīves scenāriju. Baigi jau grūti apvienot un tās nopietnās lietas vispār nevar apvienot.
Viens draugs dēļ manām attiecībām atkrita. Bet varbūt tas uz labu. Kā jau jūs sakāt - īsti draugi paliks vienmēr, un priecāsies, ka Tev ir tieši tāda dzīve kā Tu vēlējies, jo man personīgi vienmēr ir bijis tā - ar draugiem, jā jā, darīsim to, bet vienmēr mazliet sirsniņa sāp, ka nav īstais princis ar ko to kopā darīt.

Nu jā, ja viņām nepietiek ar to laiku, tad, manuprāt, problēma ir dziļāk.
Es un manas draudzenes esam aptuveni tajā pašā vecuma grupā un satiekamies pāris reizes mēnesī - un mums pietiek. izrunājamies, izsmejamies un lecam atpkaļ katra savās attiecībās. Ar dažām draudzenēm tieši runājām, ka tad, kad mums būs attiecības, tad negribam tajās pazust, bet arī atvēlēt kādu laiciņu draudzenēm. Un, lai arī draugs ir mana prioritāte dzīvē, tomēr atrodu laiku metieņu sarunām :) varbūt man vnk ir paveicies ar draugu un viņa profesiju, kā rezultāta viņš mēdz nebūt mājas periodiski, līdz ar to, laiks draudzenēm :D

bet citreiz labs variants var būt satikties ar draudzeni un līdzi ņemt savu otru pusīti. Vismaz man tas strādā, visiem aiziet kopā pusdienās :)

man ir puisis, bet arī draudzenēm laiku atrodu. Problēma tikai tajā, ka tagad, kad visām puiši arī uzradušies, tad pašas ir kkur pazudušas...bet es nepārmetu, lai jau.

jau redzu ainu, ka (nenovēlu, bet ja nu ) izšķirsies kāda no savējā, tad nu būs zvanīšanās...un man būs jāuzklausa.

Parasti tautā tiek teikts, ka draudzība svarīgāka - vīrieši nāk un iet. Taču mana prioritāte vienmēr ir bijis mans mīļotais vīrietis un tikai pēc tam draudzenes. Tā nu tas ir!

atkarīgs no cilvēkiem, to tak jūt, kuru ir vērts kam pakārtot;)

angry +++!

Iespējams draudzenes ir mazliet greizsirdīgas. Taču nosodīt Tevi viņām nav iemesla. Viņām būtu jāsaprot, lai gan ja pašām nav bijušas nopietnas attiecības, tad jau nesapratīs.
Vienkārši centies paskaidrot viņām kā jūties un, lai draudzenes jūt, ka centies :)

Nu nezinu, man liekas, ka vairākas reizes nedēļā satikties ar draudzenēm jau ir ļoti daudz. Es tik bieži nesatikos (izņemot, protams, ja kopā mācās, strādā u.tml.) ar draudzenēm pat tad, kad man nebija vīrieša.

Protams, vis jau ir arī izklaidēs,ka es mazāk izklaidējos, bet vnk tas ir tapēc,ka man ir puisis, un man vnk nav vēlme kkur doties. Un patīkamāk ir doties, ja mans vīrietis ir blakām.
Vnk nesaprotu daudz reiz.
Tā pat, arī bijām ieplānojušas kopā vasaru pavadīt utt. Bet protams, es tak nevaru ieplānot,ka es iemīlēšos puisī, pret kuru man ir stipras jūtas, vai ne tā?

Vis slēpjas tajā, ka nesaprot mani, jo pašām nav bijušas tik lielas jūtas, utt.

Man tapat kā konnca. Sevišķi, ja draugs nav nekāds ''viendiennītis'', bet cilvēks, ar kuru kopā veidot nākotni. Esmu sen jau atvadījusies no draudzenēm, ka zvanās ik pa stundai (nepārspīlēju). Smagi vīlusies. Laiks vienkārši noliek visu pa savām vietām un parādās draudzeņu īstie motīvi. Ja Tev liekas, ka kaut kas draudzeņu uztverē nav tīrs, tad arī nav tīrs. Tagad ir tādi draugi, ar kuriem reizi pa reizei satikties, aiziet uz jubilejām, citreiz sačatot un man tas patīk. Nav tā sloga-ka tikai es kaut ko draudzeņu acīs neizdaru nepareizu...Mani mamma vienmēr ir mācījusi, ka, draudzenes/draugus ir jātur pienācīgā attālumā, nevis gandrīz vai kopā jāguļ un jāceļas.

Manas draudzenes gribēja lai esmu viņu "īpašums" un lai savu puisi pametot, jo viņām viņš nepatīk, un es ar viņām vairs neeju ballēties utt.

Uzmetu visām, un tagad vairs nekontaktējamies, jo neuzskatu tās par draudzenēm - viņām nepatika tas, ka esmu laimīga! Un tagad saku - lai aizrijas!

Nevajag tādus draugus, ja kaut kas ir uz sirds, parunāju ar mammu, viņa man kā māsa, vai ar savu vīrieti, un ir super!

Man ka Vintage, labak izrunat ar mammu. Reiz sita izkratiju sirdi vienai "draudzenei"un mani vel par mulki nosauca :D

Vai šiet nav neviena, kurai ir īsti draugi/draudzenes, kuras vienmēr ir un būs blakus, kad tas ideālais sāpinās, vai kad sastrīdēsities? man jau galīgi liekas, ka adlīt tur nav ko - ir draudzība un ir attiecības, katrs par sevi!!! Ir jāsaprot, ka jebkurš var nodot, arī tas puisis, kuram gribas, lai vnm esi ar viņu un draugus tev nevajag..un tad ko, nebūs kauns skriet pie tās draudzenes, kurai esi pateikusi - nevajag man tevi vairs manā dzīvē (nav autorei, tas tām meitenēm, kuras tā izsakās par draudzību)

Man personīgi ir draudzenes, kuras ir jau no pamatskolas laikiem , un joprojām pēc šiem daudzajiem gadiem vnm būs blakus, un es nevarētu pateikt, sorry, man draugs, mums nevajdzētu tikties..nu tik tad, ja man viņa vairs nebūs...