Tu vai Jūs?

Man ir smieklīgi, jo, kad es piemēram, runāju ar draugu par viņa tēvu, saku tētis, nevis Tavs tētis, tas pats ar drauga māsu runājot :D

Labi, ka angļu valodā šāda problēma atkrīt.

Sākumā ar Jūs, tagad Tu. Pati nemanīju, kad sāku uzrunāt ar Tu, laikam tad, kad bērns piedzima. Kaut gan ar drauga vecākiem iepazināmies tajā pašā naktī, kad iepazinos ar draugu.:D

Saakumaa bija uz Jus bet pavisam driiz paargaaju uz Tu :)

mana brālēna sieva, viņa mammu uzrunā- mammu!

uz Jūs, es vienkārši nevaru pateitk TU :D
un mana rī neviens nav norādījis, lai saku TU.

uz Jūs, es vienkārši nevaru pateitk TU
un mana rī neviens nav norādījis, lai saku TU.

Man tāpat.

Pašā sākumā iepazīstoties, kā jebkuriem vecākiem cilvēkiem teicu Jūs. Precīzi neatceros, bet ļoti ātri man pieteica, lai beidzu jūsoties. Tagad tikai uz Tu - gan vecākus, gan omi.

nekad neesmu uzrunājusi uz Jūs, vienmēr esmu saukusi vārdā.

Pirmos gadus bija Jūs, un tagad Tu. Citādi kkā jocīgi man likies pēc tik ilga laika uzrunāt uz Jūs, jo ir taču pietiekami labi pazīstami un kā radi :P :)

Es uzrunāju uz Jūs. Varbūt vēlāk uz Tu. :)

Uz Jūs,pati nezinu kapēc :D

Drauga mammu uz Jūs, bet cenšos retāk tikties, lai vispār nav nekādas darīšanas....

MeiteneVārdāKristīne :D man ir tāpat :d es arī saku nevis tavs tētis,bet tētis, :D

es tāpat kā sunce - ne jūs, ne tu :D

man liekas,ka sākumā vajag uz jūs un,kad paši piedāvā,tad uz Tu :)

Kā tas realitātē izpaužas - ne uz "jūs", ne uz "tu"? Piemēram, es gribu pajautāt kādam, vai viņš grib saldējumu (tizls piemērs, i know :D), kā tad jūs viņai/viņam prasāt - vai Ilze/Pēteris grib saldējumu? :D

Tu.

Realitātē izpaužas laikam vispār nekontaktējoties :D

nez, man nav tā, ka ļoti bieži būtu ar viņu divatā, lai vajadzētu kaut ko tieši viņam prasīt. Parasti esam bariņš, un nav nekas tāds, ko es īpaši tieši par viņu gribētu uzzināt vai tml. :D