Bērnību atceramies?

Vai, es atceros, ka man bija tāda bieza kladīte, kur es zīmēju. Nez kāpēc tajā posmā zīmēju tikai egļu zarus ar svecītēm un rotājumiem (domājams, tad bija ziema, bet es neatceros). Kladīte stāvēja vaļā virtuvē uz galda un tā, es vienreiz ienāku un skatos, ka tajā ir uzzīmēts egļu zars ar pildspalvu, ko es noteikti nebiju darījusi un likās, ka vecāki arī visu laiku bija ar mani, tā tas atkārtojās vairākās reizes, man teica, ka tas ir rūķītis, kas zīmē! :D Es ticēju un gribēju ar viņu iedraudzēties.

Man stāstīja , ka nevajag ēst arbūzu, ķiršu utt.. sēkliņas un kauliņus, jo tad piem. arbūzakoks izaugs vēderā :D

man liekas jocīgi ka es nekad naktī nedzirdēju kā mani vecāki seksu taisa jo mums bija viena liela istaba kamēr nebija brālis mazais varētu domāt ka netaisīja seksu bet kā tad brālis radās a?

Man vectēvs teica, ka mājās nevajag svilpot un zem galda kājas tirināt un šūpot, tad velns nākšot :D

Oma teica, ka, ja kaķi raušu aiz astes, viņš man piečurās uz spilvena. Vēl tagad cenšos kaķa asti neaiztikt. Mamma stāstīja, ka no deguna urbināšanas nodilst pirksts. Katru dienu salīdzināju abus rādītājpirkstus, baidoties, ka viens paliks pārāk īss.
Laukos mums ar māsīcu bija paradums plūkt visādas puķītes un mēģināt no tām izsūkt medu. Oma teica, lai mēs tā nedarām, jo smukās, krāsainās puķītes mēdz būt indīgas. A es tieši biju pasūkājusi spilgti dzeltenu puķi. Biju pilnīgi pārliecināta, ka tagad nomiršu un zvanīju mammai atvadīties.

MurDer
Ja rādīs pliku dibenu mēnesim, tad uzraus augšā! :D
Zinu, ka krustēvam tika stāstīts, ka ja pieliks mēli pie kliņķa, tad varēs Rīgu redzēt. Tiesa gan, tie nebija vecāki, kas to teica, bet draugi. Tad nu šis gribēja to Rīgu redzēt. Vēl šodien rēta uz mēles.

kā jau daudziem man patika plūkt smilgas un košļāt, bet tad vecmamma pateica, ka tā zobi bojājas, un es vairs nekad tā nedarīju. bet tā gan laikam taisnība.

kāpēc pie kliņķa nevar likt mēli? var likt bet pie auksta nevar ja?

volcom,man bija stāsts par mēli,atceros,kā stāvēju paslēpusies aiz aizkariem un ik pa laikam fiksi parādīju mēli un tad panikā gaidiju,ka raus augšā. :D

Paija, ziemā nevar. To aizmirsu pieminēt.
V

Paija, bērnus tak atnes stārķis un noliek kāpostos. :D

Man iestāstīja ka mēnesim nedrīkst rādīt pliku dibenu, jo uzraušot uz mēness. 'loti ilgi baidījos pārģērbties un iet mazgāties. visas loga spraudziņas taisīju ciet, lai tik tas mēness neredzētu manu dibenu. :D

Man tika iesastātīts, ja iziet zem varavīksnes un tiek otrā pusē, tad sievietes pārvēršas par vīriešiem un otrādi. :D

Jā, par kāju šūpošanu zem galda mani arī baidīja - teica, ka šūpojot kājas, es skaldu malku velnam.
Bērnībā ļoti nemīlēju lelles. Parasti viņas metu aiz gultas. Oma man izstāstīja, ka lelles arī ir dzīvas, tikai slēpj to. Es izliku savas lelles pa istabu visādās dīvainās pozās un veselu dienu negāju istabā iekšā, lai pēc tam ietu un skatītos, vai lelles tiešām ir kustējušās. Atceros, ka divas lelles, pēc manām domām, bija mainījušas savu pozu un pēc tam es ilgi dzīvoju pārliecībā, ka rotaļlietas tiešām ir dzīvas :) Līdzīgi bija ar rūķiem. Man bija pat rūķu enciklopēdija un es kartē pētīju, kur dzīvo rūķi. Abas ar māsīcu tad gājām uz mežu tos meklēt.

man neļāva kājas vakarā šūpot,jo tad velns nāks

aa un vēl man iestāstīja to, ka ja norij arbūza sēkliņu tad koks izaugs vēderā. vienreiz netīšām noriju un ar asarām acīs gulēju gultā, un gaidīju, kad tad tas koks sāks augt. :D

varavīksnes galā taču ir naudas lāde Adalone

Protams,par mēli un mēnesi,kas ļoti regulāri tika pārbaudīts. :D
Nedrīkstot ēst,un šūpot kājas zem galda,tad viss ēdiens nonāk velnam vēderā. Ik pa laikam šūpoju kājas un skatījos zem galda,gaidot velnu.
Par dzīvniekiem,kas runā Jaungada naktī. Par šito man bija panika - visu savu apzinīgo mūžu gulēju blakus lielam zaķim un tad katru Jaungada nakti saģērbu viņu smuki,lai kad runā, nesūdzas par mani un ar šausmām gāju gulēt,iedomājoties,ka viņš amn blakus atdzīvojas un sāk runāt. :D

mums arī stāstīja par mēnesi, ka nedrīkst rādīt mēli un es atceros, kā mana bērnības mīlestība parādīja un es apķēros ap viņu un raudāju :D

vēl mums mamma bija piestāstījusi,ka vannā drīkst tikai sestdienās, savādāk tas mazais ūdens virpulītis ieraus mūs vannā.

mamma teica, ka nedrīkst staigāt ar neķemmētiem maties, savādāk peles un zirnekļi matos iedzīvosies :)

arbūzkoks :D Labs :D

Par ķiržiem arī man teica, lai neriju kauliņus, citādi augšot koki vēderā;
un svilpot nedrīkstēja, citādi velns paraus uz elli-dikti no tā baudījos, jo Sprīdītī tas velns likās nereāli briesmīgs :D

ak un tad vecāki bija pacentušies ar mācību, lai nemēdos un nerunāju pretī, citādi atnāks rūķi un ieraus labirintā un nelaidīs ārā. Un tā pasaku filma Labirints nu baigi bail bija :D Nerunāju arī pretī, varbūt aiz muguras pamēdījos, kamēr neredzēja, taču pēc tam baiļodamās gāju uz istabu :D