Patīk, bet nedrīkst ..

 
Reitings 339
Reģ: 29.01.2009
Sveikas. Gan jau, ka mani sapratīs tās, kam ir ilgas attiecības.. Reāli, savās attiecībās esmu laimīga, mīlēta un jūtu pret savu vīrieti to pašu :) Esam kopā vairāk kā trīs gadus. Bet tad kāpēc tagad ir tā, kā ir..

Ir viens puisis, jaunāks par manu vīrieti, vienmēr esmu bijusi viņa simpātija, nekad neesmu atbildējusi(jau kādus gadus 8), vienmēr esmu stingri likusi saprast, ka nekas tur enbūs, kur vēl tagad, kad man ir mans vīrietis..tagad ir tā, ka viņam jau divus mēnešus ir draudzene, tam puisim, protams, vairs nav to vilinošo vēstuļu, uz izteikumu, "eh, kāpēc tieši Tavam vīrietim tā paveicies", "visu gatavs būtu izdarīt, lai būtu mana" utt.. Caur tekstiem kā iet, ko dari, kas jauns un tā, vnm bija šādi un līdzīgi..Tagad , protams , nav, bet tagad kad nav, man to pietreūkst, un pat redzot viņa jaunās bildes ar jauno draudzeni, liekas, ka skauž, ka atņēma man pielūdzēju :D :D :D

Murgs nu, kāpēc tā notiek. Man viņu nevajag, bet tie vārdi pietrūkst un tas, ka tā iekāro :(
30.07.2012 13:22 |
 
Reitings 341
Reģ: 20.10.2009
Kā gribēju taisīt Melno sarakstu vīriešiem, tā arī laikam jātaisa Melnais saraksts cienījamajām Cosmo dāmām! :D
30.07.2012 14:53 |
 
Reitings 446
Reģ: 05.03.2012
Te laikam dazhas iisti ar galvu nedraudzeejas un / vai neprot lasiit...
Tas ir normaali, arii man ir gadiijies justies kaa autorei, jo pie labaam lietaam aatri pierod.. :D
Un nav uzreiz jaameklee probleema attieciibaas un / vai pashnoveerteejumaa.. Man ljoti patiik sanjemt uzmaniibas apliecinaajumus, pat ja tas nav mans viirietis.

Autorei saku - ar laiku paaries. Buus biki skumiigi, bet paaries. :)
30.07.2012 18:38 |
 
Reitings 3966
Reģ: 29.01.2009
Tu to pasaki savam viirietim ka tev pietruks tadi vardi. Teiktu ka jums ir nepilnvertigas attiecibas, brinos ka jus vel esat kopaa 0_o
30.07.2012 19:23 |
 
Reitings 2660
Reģ: 31.03.2012
man patīk šis:

Nevajag sapņot par savu dzīvi.
Vajag dzīvot tā, kā Tu sapņo !
30.07.2012 19:24 |
 
Reitings 446
Reģ: 05.03.2012
Te laikam ir muukjenju un naivulju salidojums kkaads :D Nu kas slikts, ka patiik uzmaniiba?
30.07.2012 20:20 |
 
Reitings 1229
Reģ: 15.05.2012
NightMare - neņem galvā te tās dāmas, kas māk tikai pukstēt un stenēt, saulē laikam pārkarsušas...
Es Tevi pilnībā saprotu, arī man bijis līdzīgi. Gribas lai tomēr vēl kāds no malas tevi iekāro un ir diezgan jocīga sajūta, ka šis "kāds" pazudis. Sūdīga sajūta :D
30.07.2012 23:59 |
 
Reitings 216
Reģ: 01.08.2009
es tevi saprotu,negribu lasīt visu diskusiju ar šīm negācijām,bet pēc pirmajiem komentāriem,jā,es arī būšu pretīga,riebīga draņķe utt.un?visas no debesīm nokritušas un pa taisno uz klosteri,jo nevienai nepatīk vīriešu uzmanība?tagad priecājos par visiem tiem puišiem,kam dzīve izdevusies un ir otrās pusītes,lai gan varbūt dažus patiešām kādreiz iekāroju,bet apstākļu sakritības pēc nevarējām būt kopā,varbūt brīžiem biju arī pārāk lepna.pff,nošpļaujos un eju tālāk,novēlot pārējiem veiksmi,ne jau uzreiz runa iet par attiecību jaukšanu,vai uzmākšanos ar vēstulēm un sms no meitenes puses.
jā,pat vēl pirms nedēļas biju pieradusi no viena čaļa saņemt sms un zvanus no rīta līdz vakaram,ar labrīt un arlabunakti.zinu,ka nav meitenes,bet viņš tusējas apkārt ar saviem draugiem.grauza iekšēji,jo pēkšņi tas vairāk vai mazāk pazuda un noplaka,un ne jau tāpēc,ka gribu tikai sev un nevienam citam,bet patīk tā uzmanība,ceļ pašapziņu,liek justies svarīgai.bet lielākaijai daļai izskatās to nesaprast,kā no klostera iznākušām mūķenēm,kas laikam nav pieradušas pie pretējā dzimuma uzmanības.runa tiešām gan jau nav par attiecību jaukšanu un puiša atņemšanu,bet tikai par uzmanību:D
tāpēc saprotu tevi,NightMare,man tā ir patstāvīgi un visu laiku,neko sliktu nedaru,un sevi nenosodu,bet,lai jau citas aprej,es tikai priecājos par cilvēkiem,kam viss dzīvē ir labi:)
31.07.2012 00:25 |
 
Reitings 3273
Reģ: 16.06.2012
Man bija kas līdzīgs, tikai tajā brīdi pati biju gandrīz brīva.

Tas puisis man visu laiku rakstījs sms, katru dienu interesējās par mani, izteica visādus komplimentus, atzīnās,ka viņam patīku jau 3 gadus, sauca uz randiņiem, bet es atšuvu viņu, jo domāju - ja nevar pateikt to dzīvē, tad priekš kam man tādu? (bet es taču nemaz nedevu iespēju to pateikt dzīvē) Viņam uzradās draudzene, redzēju viņu pastaigas, tomēr jutu, ka viņš ar savu meiteni no manis izvairās, un ja es kaut kur parādos pie apvāršņa, tad viņi maina virzienu :D Viss bija lieliski, tikai es par viņu šad un tad padomāju.

Ir pagājuši kādi +/- 5 mēneši, kad puisis man to visu pasaka dzīvē, to ka patīku jau gandrīz visu mūžu. Protams, mēs abi tagad esam brīvi. Pats dīvainākais ir tas, ka es nespēju saprast vai viņš man ir vajadzīgs vai nē. It kā viena puse saka - jā, viņš ir lielisks!, bet otra puse - nē, vienai taču nemaz arī nav tik slikti.
31.07.2012 10:52 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!