Tikko izvērsās strīds starp mani un māsu ar kuru dzīvoju kopā. Ne pie kā laba nenonācām, tāpēc prasu padomu šeit.
vinja ir nedaudz vecāka, attiecības ir normālās, pat draudzīgas, bet vinjai ir viens niķis - vienmēr kko lūgt izdarīt vinjas vietā! Sākumā man tas bija ok, nav jau grūti, kkur aiziet, kko iznjemt, pagatavot, atnest vai nopirkt. Bet ar laiku sāku justies kā pēdējais šestaks! Pati nekad viņai nelūdzu izdarīt lietas ko pati varu. Bet te jau parādās attieksme - sēžam uz dīvāna, - klau atnes man to un to, pašai slinkums celties, kāja sāp utt.
Viņa par visām varītēm turās pie sava uzskata, ka ja jau reiz esam ģimene visu laiku jāizpalīdz vienam otram. Piekrītu, bet come oon ir robeža! Šodien tā arī pateicu un aizgāja paskarba vārdu apmaiņa, vēl tgd pukst kko, bet, malacis, piecēlās un tomēr izdarīja, ko pašai vajadzēja :D
Kā jūs domājat, esmu sūdīgs ģimenes loceklis vai māsa kko bik par daudz sadomājusies?
503
