Strīdu nogludināšana

158

Reģ: 18.03.2009

Sveikas!
Man tagad aktuāla strīdu tēma - skaidrs, ka visām ar saviem puišiem gadās strīdi. Bet kā jūs parasti tos risināt? Kā nogludināt attiecības pēc strīda? Vienmēr lielas scēnas vai arī aizmirstat un uzreiz viss atkal labi? Vai varbūt ejat gulēt dusmīgi, bet no rīta jau salabuši, vai varbūt vēl pāris dienas strīdaties?
Un ko jūs gaidāt no sava puiša - atvainošanos, piedošanas lūgšanu vai neko negaidāt?
Man vienkārši jau drusku apriebies katru reizi, kad mazs strīdiņš beigās ievelkas par milzu traģēdiju, visi dusmīgi un nenormālā skaidrošanās līdz atkal viss labi. Kaut kā nemākam ātri visu nolīdzināt. Kā jums tas izdodas?

29.07.2012 21:55 |

DIO

4703

Reģ: 20.04.2012

pasarg dies aiziet ar dusmām gulēt, es nemaz tā nevaru un vīrs ar, pagulēt nevar, dusmas ēd nost, skaistums bojājas, nē, nē... mums strīds ilgāk par dažām minūtēm neilgst, tad mēs izrunājāmies un atrisinam konkrēto porblēmu.

29.07.2012 21:59 |

:)(:

5478

Reģ: 29.01.2009

Mēs var teikt,ka vispār nestrīdamies,bet ir tikai domu apmaiņa,kas varbūt ne vienmēr sakrīt. Padusmojamies par to visu stulbumu labi ja 5 minūtes un atkal viss ir ok,vnk sākam runāt un miers mājās. Neesam tādi,kas sadusmojas un tad nu tagad nerunāsim nez cik dienas un gulēsim katrs savā istabā, vai vēl trakāk,plēsīsim traukus un taisīsim histēriskas scēnas!

29.07.2012 21:59 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Es noteikti censos savaldiities!Runaaju tiesi mieriigaa tonii-uzsveerti!Peec Antras Pocas (apmekleeju gan tikai 2 nodarbiibas)sapratu,ka jaamaak sevi satureet grozos,lai saglabaatu attieciibas!

29.07.2012 22:10 |

158

Reģ: 18.03.2009

Aah, nu es nekad nevaru vienkārši pastrīdēties un viss, cepjos un cepjos, kamēr bez maz vai pasaules taisnību neesmu noskaidrojusi :D saprotu, ka tā nevajag, bet parasti gribas, lai puisis piekāpjas, piekrīt man. Nu tagad diezgan stulbi izklausās, bet 5 min tās noteikti man nav. Nesaprotu, ko lai dara, tik kaitinoši jau tie mazie strīdi, kas ievelkas kā nezin kādi ļaunie notikumi.

29.07.2012 22:10 |

Riot

3615

Reģ: 01.09.2009

Pagaidām vēl visu cenšamies ar humoru nogludināt. Laikam tāpēc, ka stāžs nav tik liels vēl - pakašķējamies, bet pēc laika jau pasmejamies. Ja viens nāk ar mierizlīgumu, tad vajag to pieņemt, nevis aizvainotam uzmest lūpu un aizgriezties. Un kādu reizi jābūt tam, kas pats iet pielīst ar kādu jociņu. Tad tas notiek balansā.
Mans puisis ātri saprata, ja nāk kašķis man virsū, viņš pilnībā mani ignorē. Tiesa, tas mani aizvaino tajā brīdī, bet ir ļoti efektīgs paņēmiens, jo izrūcu visu sevī un tad ir miers. :)

29.07.2012 22:12 |

krista21

9169

Reģ: 23.02.2012

esam dusmiigi ilgaakais paaris stundas viens uz otru. atrodam kompromisu un miers maajaas. muus glaabj paarlieciiba, ka striidaa katram ir sava taisniiba un ka pie katraam nesaskanaam esam vainiigi abi.

29.07.2012 22:13 |

mmm`

1906

Reģ: 05.04.2009

Visdrausmīgākie ir tie, kam viss jāizkliedz un jāizķidā pa 100 reizēm un otrā galējība - tie, kas klusē un negrib izrunāt problēmu.

29.07.2012 22:21 |

Amelle

701

Reģ: 29.01.2009

Mes esam diezgan temperamentigs paris, un par sikumiem varam iekarst pamatigi. Strids parasti ilgst ne ilgak ka 10 minutes, bet ta strida laika izblaujam visu kas uz sirds un tad ir miers. Reizem pat nenonakam pie kompromisa, vnk iestajas miers, jo abi esam izblavusies un izladejusies.:D

29.07.2012 22:31 |

158

Reģ: 18.03.2009

nu jā, kaitinoši, kad gribu kaut ko runāt, bet otrs klusē vai iet gulēt. Un it kā jau saprotu, ka ar to izrunāšanu tādām nenozīmīgām lietām tāpat nekas baigi nemainās, bet nenormāli uzvelk tāda ignorēšana. Un jums nav tā, ka lai vai kāds strīds, bet beigās vīrietis vainīgs un gribas, lai viņš to mīru līgst pirmais?

29.07.2012 22:36 |

:)(:

5478

Reģ: 29.01.2009

Mēs nešķirojam,kurš pirmais ies vai neies izlīgt mieru

29.07.2012 22:37 |

Spanic

1167

Reģ: 18.08.2011

mēs parasti kad sastrīdamies, jau pēc pāris sekundēm viss ir kārtībā, pat nevajag kādam pirmajam izlīgt mieru, drīzāk mums tie ir mazi kašķi nevis strīdi.

29.07.2012 22:42 |

Esaizgaju

821

Reģ: 16.08.2009

es nerunāju pāris dienas,pēdējo reizi klusēju nedēļu :p

29.07.2012 22:43 |

zilbuliite

2487

Reģ: 24.04.2012

ja esam kopā, tad strīds ilgst labi,ja 5 minūtes. ievelkas tie strīdi,kad esam šķirti...tad vieglāk "ļaunu prātu turēt". :D

29.07.2012 22:45 |

158

Reģ: 18.03.2009

acisseJ - un tu tik ilgi vari izturēt? man parasti nervi netur no tā, kā viņš pats var neuzsākt pirmais ko teikt un atļaut tik ilgi man dusmoties...

29.07.2012 22:46 |

lapsīgā

2230

Reģ: 29.01.2009

Lola, man tieši tas pats (agrāk gan izteiktāk, tagad esmu labojusies :D ) sacepjos ka nu tik un gribu visu izrunāt līdz galam, nevis atstāt "karājoties gaisā". Gulēt arī nevaru aiziet, kad esmu dusmīga. Viņš to zin.
Vispār, tas ir stulbi, tā sacepties par visādiem sīkumiem, bet tieši tas arī kaitina, ka nevar pacensies un tos sīkos strīdus neizraisīt.. ai, traki :D Vismaz labi, ka draugs visu ņem ar vieglu prātu un tad sākam runāties.. un beigās tā pat abi atvainojamies un viss kārtībā.

29.07.2012 22:55 |

Amelle

701

Reģ: 29.01.2009

tad jau tu esi no tam "runatajam", un tadas parasi dzekus konkreti kaitina. viriesi nav nekadi lielie problemu analizetaji, tapec domaju, ka vinam daudz labak patiktu, ja tu izblautos un tad iedotu vinam bucu un pateiktu, ka vins tevi pamatigi nokaitinaja, bet viss ir labi. Nan ko analizet sikumus, izstridies un miers, ir tak lielakas lietas, par ko domat.

29.07.2012 23:00 |

158

Reģ: 18.03.2009

lapsīgā - vismaz neesmu es vienīgā tāda :D
Un jā, pēc ilgas skaidrošanās jau mums arī viss labi, līdz atkal kāds sīkums un jāapcilā tas no visām pusēm... bet es nevaru nedusmoties un viņš dusmojas par to, ka es atkal dusmojos, nu trakums...

29.07.2012 23:01 |

158

Reģ: 18.03.2009

Amelle - nu analizētāja un runātāja es esmu, tas tiesa. Bet tā problēma tāda, ka es tos sīkumus savelku kopā ar kaut ko it kā lielāku un cepjos tik tālāk un gaidu, lai draugs ir tas, kurš atzīst savu vainu un pati nepiekāpjos nu nekādīgi. Gandrīz jau vai šķiros katru reizi, bet tad viņš sāk piekāpties un teikt, ka bez manis nevar dzīvot - nu to, ko gribu dzirdēt laikam. Saprotu, ka diezgan stulbi man tā darīt, bet nu kā strīds, tā atkal. Un tas tikai ar viņu, ar draudzenēm, radiem, protams tā nedaru.

29.07.2012 23:05 |

Šarlote_

4775

Reģ: 18.03.2012

kaut kur lasīju, ka nekad nedrīkst pieļaut situāciju, ka iet gulēt, neizlīguši mieru. Manuprāt, strīdus vislabāk ir nogludināt ar samīļošanos. Izklausās, ka tu gaidi, ka viņš tev visā piekritīs, lūgs piedošanu - vai pati kādreiz arī palūdz? Tur jau slēpjas tā attiecību māksla - palūgt mīļotajam piedošanu, pat ja nejūties vainīga - mīļā miera labad.

29.07.2012 23:06 |

lapsīgā

2230

Reģ: 29.01.2009

Piekrītu Šarlotei. Iepriekšējās attiecībās bija tā, ka neviens nepiekāpās un tad gāja elle vaļā. Bet tagad ir tā, ka draugs ļoti bieži atvainojas no savas puses un tad liekas tā "nu okei.. varbūt es arī pāršāvu pār strīpu. nevajadzēja teikt to un to..un vispār, man arī jāatvainojas".
Tas ĻOTI daudz ko maina. Pamēģini kādreiz pati piekāpties un redzēsi, ka draugs arī sāks.
Vai vienkārši pirms sākas lielais strīds, padomā par to, cik daudz nervu un laika izies.. Labāk uzreiz samīļoties un nemaz nesākt cepties.

29.07.2012 23:10 |