Draudzība

Šī ir mana sāpīgā tēma :D
Laikam jau tagad varu teikt, ka draudzeni esmu pazaudējusi. Nezinu, kurā brīdī sākās problēma, bet jau sen zināju, ka tikko kā pabeigsim vidusskolu un kopā nemācīsimies, kontakts zudīs. Taču pašlaik izskatās, ka pat elementāra ''čau, kā iet'' nebūs. Nedaudz sāpīgi ir, bet ar laiku viss mainas un nokārtojas - tā es sevi mierinu :)

Bija labākā draudzene.. nu vairs nav.. tagad sazinoties un redzot viņu, nodomāju - labi vien ir, ka nav :D

Redz kā notiek, es pati pēc dabas gan neesmu tas draudzīgākais cilvēks, bet man ir vairākas draudzenes ar kurām man ir patiesa draudzība:) Tagad gan visas dzīvojam citās pilsētās un pati dažreiz sāku domāt, kas at to draudzību notiks pēc pāris gadiem, jo tagad sanāk satikties tik pāris reizes gadā

Bija draudzene 10 gadus, kura pāris dienās pārvērtās, tāpēc pārstāju kontaktēties. Pirmkārt, mēģināja ''palikt krutāka'', nevis būt pati, to vēl pieņēmu.
Otrkārt, viņa sāka stāstīt visiem pasaciņas par mani, nomelnoja, Stāstīja manus noslēpumus un pati vēl smējās un priecājās, ka, redz, viņa esot krutāka palikusi. :D
Treškārt, sāka uzmākties.
Nu nezinu, iekšēji piedevu viņai, bet kontaktēties joprojām nevēlos. Pārāk bieži skauda viņai un nekad neko nepalīdzēja, ja arī lūdza.

Mani viena jauniibas draudzene ljooti nesmuki "uzmeta" vienaa naudinjas jautaajumaa. Taa summa pat nebija tik liela, un ja buutu visu smuki vel meegjinaajushas izrunat, probleemu nebutu bijusi. Bet vinja izleema savaadaak. Teica, ka nekadu norunu nekad nav bijushu un es ljaunaa gribu izspiest naudu(no savas labaakaas draudzenes!!!) un man ir vestules, kuras visu sho norunu parsproezham.
Nu neko, draudziiba ir paartraukta, kas skumdina, bijaam paziistamas no 1.klases.
Labprat butu palidzeejusi un atbalstijusi, kaa vnm to esmu darijusi. Bet laikam vinjai to vairs nevajadzeeja un vnk izriikojaas nesmuki. Man pret taadu riiciibu ir tik ljooti mainijies viedoklis. Varbut vareeju pievert acis, no tas naudas dizhi nabagaaka nekljuutu, bet vnk kaa princips. Kaa lai taadam draugam uzticos turpmak..?! Reaali vinja visu cienju ir manaas acis zaudeejusi.
Nekad, nekas vairs to nemainis. Es esmu stipra savaa viedoklii un zinu, ka domas nemainishu. Vinja vairs nekad neiekljuus manu draugu lokaa.

Neko, dzivoju talak un priecaajos, ka shaada maaciiba man neizmaksaaja 1000os, bet gan simtos!

Mjā, bēdīgi. Nu vismaz nejūtos viena savā bēdā, palasot jūsu pieredzi...

parfait - tev vestulite!

Man ir dažas ļoti labas draudzenes, bet nav tā, ka es teiktu pilnīgi, pilnīgi visu, kas uz sirds ;)

Man arī ir bieži nācies zaudēt draudzenes, par kurām likās, ka būs draudzība forever un ever, bet nu jau 7 gadus mana uzticības persona ir tikai viens cilvēks, man pilnīgi pietiek. Domāju, ka tādas drausmīgas nodevības man nebūs (vismaz ceru :D ), jo visas šīs "sarežģītās" lietas mums ir atrisinājušās mierīgā ceļā - naudu viena otrai neaizdodam vairāk par kādiem 5 latiem (būtībā dodam tik, cik nav žēl arī atpakaļ nekad nedabūt, ja gadās), nečīkstam, ja puišiem tiek veltīts vairāk laika attiecību sākumā - vienkārši tiekamies retāk, bet uz ilgāku laiku kā parasti darām. Abas arī saprotam, ka ikdienā bieži gadās aizņemtāki periodi, kad varam vienkārši sazvanīties vai sarakstīties draugos bez tikšanās. Un viss izdodas. Mums laikam ir sākusies nākamā draudzības fāze, kad "labākais draugs" var būt arī bez kopā būšanas katru dienu.

Ena, mums arī tā bija. BIJA :)

Ir bijis tikai tā, ka ar laiku vnk kontakti zūd, bet tas nav noticis vienā dienā un kādas konkrētas riebīgas rīcības dēļ.. Novērtēju kā man ir paveicies ar manām draudzenēm, kurām varu gan stāstīt visu, gan kopā visādas stulbības darīt, gan saņemt atbalstu, kad tas nepieciešams. Tieši dažādās melnajās dzīves svītrās pierādās patiesas draudzības vērtība!

Parfait, nu, tad jācer, ka man tomēr tā arī paliks, un jāsaka paldies Dievam, ka vēl ir :D :)

katrā ziņā novēlu, Ena! :)


prieks, ka vismaz Zakjim laba pieredze :)

Jā, man jau kopš bērnības ir draudzene. Viena vienīgā, tuvākā. Esam uzaugušas kopā, darījušas muļķības, izaugušas un vēl turamies kopā. Daudz pārbaudījumu ir bijis draudzībai, tiešām daudz. Pašlaik arī viens ir.. Bet nu, tādu draudzību kāda ir mums, es pat nezinu, kā var pārtraukt.
Labākajām draudzenēm jau nav jābūt tādām, kuras stāsta visuvisuvisu līdz pēdējam sīkumam visslēptākajā tēmā, bet labākā draudzene ir tas cilvēks, kurš būs tev blakus tad, kad visa pasaule būs tevi pametusi, pat ja tas būs tavas vainas dēļ.

Ilgus gadus bija draudzene ar ko kopā gājām bērnudārzā un brīžiem likās, ka viņa patiešām ir vislabākā draudzene līdz šai vasarai, kad izlaidumā viņa iepazinās ar citu manu labu draudzeni. Abas sadraudzējās un tagad liekas, ka nepazīstu vairāk ne vienu, ne otru. Tik ļoti mainījās. Lai gan esmu cilvēks, kas parasti nedomājot uzticās un tad nožēlo, šīm meitenēm es vairs negribu stāstīt visu. Taču ir man viena laba draudzene ar ko runājam par visdažādākajām lietām un izkratam sirdis viena otrai. Neteiktu, ka pati labākā , bet man šķiet , ka labāko man nevajag, jo ir vēl arī citas labas draudzenes. Ar to pietiek.

Es zaudēju savu sirdsdraudzeni, kad viņa sagājās ar vienu čali. Reiz viņai pateicu, ko par viņu domāju. Draudzene pateica čalim un viņš sāka stāstīt par mani visādas pasaciņas, ka es esot baigā maita un viņu aprunāju. Viņa noticēja. Ar to arī draudzība beidzās. Ļoti pārdzīvoju vēl tagad, jo viņa man bija kā māsa. Tagad 1x mēnesi sazvanamies.

Kad iet tad jau visa pilsēta grib tevi pazīt,visi tev labākie draugi kniksē klānās tavā priekšā .Bet,kad neiet,tad ir 2,kas piebrauc un mēģina izvilkt tevi,un vēl daži,kurus 10 gadus zinu jau ,neteikšu diendienas draugi,bet tādi reāli labi pazīstami no jaunības.Bet tā,ja padomā dziļāk visa dzive tas tāds vientuļā stepes vilka ceļojums.

Man arī bija 2 sirdsdraudzenes no 1.klases.Tad pēc 7.klases kaut kā ceļi pašķirās,jo es pārcelos uz citu skolu/citu pilsētu.Man tajā laikā tāpat bija slikti+vēl viņas atsvešinājas(jo viņām parādījās jaunas družkas,jaunas aizraušanās).Tolaik tas mani sadusmoja,jo kā tā-es var teikt viņām uzticīga,bet viņas izvairās,tusē ar citām u.c...Pēc laika samierinājos,dzīve turpinās,daudz kas mainās,katrā dzīves posmā mainās arī draugi,paziņas...
Arī tagad zinu, ka varu uzticēties viņam ar noslēpumiem,zinu, ka nenodos,palīdzes utt,bet nav vajadzības,var teikt,viņas mēģina uzturēt kontaktus ar mani,bet man jau ir vienalga,jo tagad man labākais draugs ir mans puisis,citus/citas man nevajag.

Nav labākās draudzenes. Labi vien ir ka nav . Un vairāk nevajag. Pietiek ar to, kas pārdzīvots dēļ viņām , lai atkal ar viņām kontaktētos.
Ir labākais draugs, kas zina par mani pilnīgi visu un es par viņu arī. Lai gan esam pazīstami tikai pāris gadus,kādus 4.

Bija un iz-bija. Par daudz vilšanos.