Aj mīļās meitenes. Mans stāsts ir šāds.. Satikos ar vīrieti, kuram ir meita. Viss bij skaisti līdz brīdim, kad ievēroju, ka pret manu bērnu nav ne mazākās pieķeršanās. Sākās strīdi. Retāka braukāšana pie mums. Visu laiku pavadīja ar meitu un aizbildinoties ar trenniņiem,jo vēlējies izskatīties skaisti. Kaut es tajā pašā laikā sēdēju mājās un juku prātā dēļ problēmām. Kad lūdzu atbraukt, atbilde bija-es nevēlos nekur braukt, bet tu man esi ļoti svarīga un es tevi mīlu
Sāpēja nenormāli.
Devu nedēļu laika, lai atbrauktu un pierādītu savu vārdu patiesumu. Neatbrauca.
kad pateicu, ka balle beigta viņš nespēja noticēt, jo domāja ka mēģinu viņu tikai dabūt tuvāk sev, nevis nopietni runāju par šķiršanos.
Sexā viņš bija ideāls. Garums,izturēšanās.. viss.
Bet tagad esmu iepazinusies ar tiešām jauku vīrieti, kuram saikne ar bērnu ir jau no sākta gala, taču mani biede viņa mantības izmēri :/ jo tie ar bijušo ir visai niecīgi.
Es neteiktu ka sex man ir pirmajā vietā, taču bez baudas kautkā arī negribētos dzīvot.
Pateikt, ka mazs nespēju, bail aizvainot.
Bijušais vēl tagad raksta, zvana un mēģina kaut ko labot. nezinu ko iesākt :(