Riebīgi, ka čakarē!!

Sveikas meitenes!!!

Pati spēju dot padomu citiem, bet pati nezinu ka justies un ko domāt..:(
Ir tā, ka es ar savu DRAUGU bijām kopā 3 gadus. Un saku just ka viņš mani ignorē un pievēršas labāk citām nevis man. Viņš strādā, bet es mācos. Dzīvojām kopā. Katru rītu cēlos kafiju taisiju un katru vakaru ar vakarīņām sagaidiju. Nu karoc visu dariju mājās mazgāju veļu un kārtoju un tamlīdzīgi. viņam nekā netrūka.
Sanāca ka pirms nedēļas izšķīros, jo vis sākās viņa vārda dienā kad viņš uz laukiem aizbrauca kopā ar saviem radiem un labāk uzaicināja citu līdz nevis mani.;( un viņam vel nepietiek kauna melot man ka tā nebija. jo man praktiski pastāstija radi viņa. un izlasiju viņa tel. sms visas ko viņš ar to meiteni sarakstijās, TRAKĀKAIS KA TĀ MEITENE ZINĀJA KAS ES ESMU UN KA ES ESMU PUIŠA MEITENE.
Nākamajā dienas vakarā domāju savest musu atiecības kartībā izrunāties, bet vis nenotika ka biju domājusi.. Sāku zvanīt un jautāt cikos būs un kas noticis ka mājā nenāk un tā. vēlāk pec kāda laika uzināju, ka viņš esot vienā dzīvoklī ar to meiteni un man vienkārši pietika - es saģērbos un gāju ļoti uzvilkta pateikt to ka vis cauri... kad ieraudzīju viņus vienā gultā guļam un ka mans draugs labāk ir apķēris un pieglaudies viņai bija tik pretīgi. nenoturējos vienkārsi nokliedzos un iesitu no visa spēka savam draugam. divas reizes. viņš dzēruma stāvokli saķēra manas rokas un iztuma pa dzīvokļa durīm un nogrūda pa kāpnēm.

SĀp nodevība.Un galvenais tas ka viņš vēl pajautā vai man nav kauns rādīties viņu radu priekšā un runāt ar viņiem.


Tas ir sviests. Vai es tik tiešām nevaru izdzīvot jaunību kas man nebija tris gadus???

Dodat padomu. Lūdzu!