LAte, un ko tad zin mazs bērns par Dievu un visu to, tad kad viņu krista, tad jau sanāk tā, ka jēgas jau nav viņu kristīt, jo viņam par to ne silts ne auksts, un reāli vecāki izdomā kurā ticībā viņi grib, lai bērns ir, bet pats bērns nemaz vēlāk to ticību nemaz negribēs. Tad jau labāk, lai ir brīvticība nevis kaut kāda, ko bērns vēlak nevēlēsies. Un mūsdienās ne jau visi krista zinot kaut ko par Dievu un tām lietām, mans tēvs savus bērnus kristīja tāpēc, ka sievas māte sakot, ka palikšot mierīgāki, ja būs nokristīti, daudzi krista tpē, ka atrod bagātus krustvecākus, un zin, ka palīdzēs saviem krustbērniem. Mūsdienās kristības sen jau zaudējušas to nozīmi, kāda bija agrāk. Mana radiniece ir 5ciem bērniem krustmāte, reāli, ja kaut kas notiku, diezvai viņa ņemtu pie sevis 5cus bērnus. Viņa ir turīga tpē arī viņai tik daudz to krustbērnu.
Es priecājos ka nēesmu kristīta, jo, ja neticu tam visam, tad kā es varētu sevi saukt par luterāni, katoli, pareiztiīgo vai ko citu ?