palasīju avenes rakstīto, atcerējos, ka jā skapis bija kādreiz problēma. Bija, jo ātri pārmācīju. Arī kad kaut ko izņēma, neaiztaisīja durvis, vai arī izņēma ko āra, tad iemeta atpakaļ, beigu beigās, kad mani tas nokaitināja, tad vienkārši izmazgātas drēbes, nevis salikus viņa pusē skapī, bet gan naturāli sametu, no sākuma viņš neko neteica, bet tad gan uzprasīja, mīļā, tu skapi nedomā kārtot? Un tad gan es atļāvos izklāstīt visu ko domāju, kopš tās dienas durvis smuki ir ciet, vairs nav izvandīts skapis, bet skapis kādam tam ir jābūt :) Vispār man ir apķērīgs vīrs. Par traukiem nav problēmas, kad man reāli ir besis, tad es viņam palūdzu nomazgāt un novākt traukus, pēc būtības man to patīk darīt, bet ja es viņam to palūdzu, nekad neatsaka.. ā zeķes kādreiz bija problēma - tad kad mani tas nokaitināja, es viņas vienkārši sāku mest ārā, vienreiz pat izmetu viņa mīļāko kreklu, kā mācība, kopš tā laika netīrās drēbes ir iekš veļas groza.