Man bija ķeizargrieziens, nekādu komplikāciju nebija ķeizargrieziena dēļ. Ārste ātri noreaģēja, ka jātaisa ķeizars, jo savādāk vēl mazliet un tas būtu letāli beidzies gan man, gan mazajām. Laiks bija man bija mazs, tikai 7,5 mēneši, biju aizgājusi vnk uz vizīti pie ārstes. Ar ārsti gribējām slēgt līgumu, taču nepaspējām. Mana ārste mani pārbaudīja un teica, ka jāpaliek slimnīcā, pēc divām dienām nozīmēja ķeizaru. Man neko neteica, ka ja vēl mazliet, tad būtu letāls iznākums. Es mierīgi sagaidīju ķeizaru. Ķeizaru taisīja mana ārste. Neesmu izjutusi ne dzemdību sāpes, kontrakcijas, neko. Rēta tā reāli sāp tikai kādas piecas dienas, bet tas ir pieciešami. Pēc tam 2 nedēļas padzīvojām pa bērnu slimnīcu, jo mazās bija ļoti maziņas. Un tās ir tīrās muļķības, ka mātei pēc ķeizargrieziena nav saiknes ar mazuli! Saikne rodas jau gaidīšanas laikā. Ķeizaru taisīja Stradiņu slimnīcā.
Drīzāk šausmu stāstus esmu dzirdējusi par dabīgajām dzemdībām un Dzemdību namu.. Mana laba draudzene bija jau sarunājusi datumu, zināja jau savu vecmāti Dzemdību namā. Laiks jau bija mazliet pārstaigāts, ieradās viņa slimnīcā norādītajā dienā. Sāka viņai stimulēt dzemdības. Viņa visu dienu nomocījās sāpēs. Stimulē viņi tās dzemdības. Maigi izsakoties bērnam pēc tam bija puns un zilums uz galvas no stimulācijas.. Un tikai pašā vakarā ārsti atklāj, ka viņai ir kkāda dzemdes pataloģija, ka dabīgi viņa bērnu nemaz nevar piedzemdēt, nu tur pārāk šaurs. Viņa vispār ir maza auguma un tāda smalciņa. Un tad pašās beigās uztaisīja ķeizaru..