Pa lielam - bijušais jau tikās ar, nu jau tagadējo, sievu, kad vēl dzīvojām kopā. Kad aizgāju no viņa dzīvokļa, pēc pusotra mēneša iepazinos ar savu tagadējo draugu. Bet tad vēl bija tāds skumju brīdis. Tad viņš man bija kā plāksteris, bet tas viss izvērtās savādāk. Mīl mani. Bet es tā atbildēt nevaru. Ja nebūtu viņa, es noteikti būtu aizgājusi vēl dziļākos neceļos, kā biju pirms viņu satiku, tāpēc vien esmu viņam pateicīga.
Piedot. Daudz esmu ar sevi runājusi - saku, ka viss notiek tā kā tam jānotiek, lai viņš ir laimīgs utt, bet tanī pašā laikā ienīstu viņu. Apprecējās arī tanī vietā, kur solijās mani precēt - Baltajās kāpās. Ah. skumji.