Braucāt tās reizes tā regulāri pēc kārtas vai apmēram 1-2 reizes nedēļā?
Esmu braukusi 5 reizes , bet ar lielām atstarpēm , apstākļu dēļ. Katra reize liekas bez maz vai kā pirmā, liekas jau ka labi braucu, bet instruktors aizrāda par sīkumiem.
Varbūt ja intensīvi pabraukt pēc kārtas kādu nedēļu vai divas , tad domāju ka arī būs viss ok :)
Vajag braukt pēc iespējas biežāk. Liela bija mana kļūda, ka bija reti, parasti 2 nedēļas starpā, dažreiz mēnesis, bija ka 2 mēneši starpā. Loģiski, ka pēc tiem pārtraukumiem viss bija aizmirsies.
Taču tāpat tiesības dabūju diezgan ātri, stundas, liekas, bija ap 20, bet tieši nezinu.
Braukt sāku mācīties no nulles - nezināju pat, ka mašīnām ir sajūgi :D
Man bija pieejami tikai vīrieši. Ja būtu iespēja ņemt sievieti, tad to variantu nemaz neizskatītu.
Esmu bijusi pie 3 instruktoriem. Visi bija aizņemti, es aizņemta, tad nu, kad man radās brīvs laiciņš, kāds no tiem 3 varēja mācīt :D Noderēja tas, ka biju mācījusies braukt gan ar benzīnu, gan gāzi, gan dīzeli, jo tagad zinu kā tie atšķiras.
Man ir nedaudz kauns par to, bet tiesību iegūšana man izmaksāja aptuveni 500ls, sāku gan no pilnīgas nulles, un braucu tik daudz, ka vairs pat saskaitīt nevaru, toties noliku ar pirmo reizi:)
Mācījos no pilnīgas nulles, man liekas kopā bija ap kādām 25 braukšanām.
Principā, varēju iet ātrāk uz eksāmenu (tā man instruktors teica), bet man vēl nebija drošības sajūtas, tāpēc pabraukāju nedaudz vairāk, bet toties noliku ar pirmo un bez stresa :)
Instruktors - vīrietis, un galīgi nenožēloju izvēli! :)
mācījos nepilnus 3 mēnešus.
bija kādas padsmit braukšanas reizes.
sāku braukšanu no nulles.
un instruktors bija vīrietis. cik dzirdēts, vīrieši parasti auro un ārdās, ka pat saraudina mācekli, bet mans bija tāds feinais. opis ar stikla aci, par visu jokoja un nekad nelamājās. ārpus pilsētas atļāva pārsniegt atļauto ātrumu, bet ļoti labi iemācīja braukt. vēlāk mūs visus, ko mācīja, aicināja uz savu lauku pirti :)
Man sākumā bija kaut kāds tizls instuktors. Viņam bija problēmas ģimenē, tādēļ savu žulti gāza uz manis. Pateicu, ka vairs ar viņu negribu braukt.
Pēc tam man bija instruktore sieviete. Tāda riktīga strogā tante, bet nu tagad ir redzams rezultāts - braucu vairāk kā labi!
vīrieši parasti auro un ārdās, ka pat saraudina mācekli
Manējie tādi nebija. Viens, pie kura biju tikai uz 2 nodarbībām, mani nosauca par rižo bezstižo, taču nekas vairāk. Liekas, tagad tādi brēcējinstruktori sāk palikt pagātnē, jo klientus tomēr vēlas, bet klientiem negribas brēcēju.
Protams, ja vien nemēģina ieslēgt 5.ātrumu uzsākot kustību no vietas bez nospiesta sajūga (tā nebiju es). Tad pat mans visforšākais istruktors bija dusmīgs. :)
1791
