kā tikt galā ar sajūtu, kad nekā nav..?

Nu gluži kā zebrai - ir melnā svītra, baltā svītra un tad ir .. :D

ir divi risinājumi, kas man palīdz
- saņemties, iet un močīt
- uz kādu laiku vienkārši no visa aizbraukt prom.

man tas darbojas. protams, ne uz pavisam ilgu laiku, tādēļ es vēl īsto risinājumu meklēju, bet šie man periodiski pārmaiņus darbojas

_buciite_


Klausies,saņemies un viss būs kārtībā,arī man ir bijušas tādas problēmas.Un zini,es tiku tām pāri!Galvenais,saņemies un tici tam,ka vari to!Un Tev viss izdosies!



Veiksmi!

Tas tāds dzīves posms, kam jāiet pāri.
Palasi kādas iedvesmojošas grāmatas, vai noskaties filmas. (kokrētus piemērus nenosaukšu, bet visu var atrast internetā). Varbūt kādā no tām būs kaut kas tāds, kas tevi ''pagrūdīs'' pareizajā virzienā, lai kaut ko iesāktu ar savu dzīvi ;)

Sākumā noskaidro, ko tieši vēlies t.i. kā tev trūkst un tad izvirzi sev mērķi to sasniegt.

Uzstādi sev ''mazos mērķus'', kuru sasniegšana pacels augstāk pašapziņu.. un bīdīs Tevi uz lielākiem darbiem ;)

No sajūtas diez vai var tikt vaļā,ja pats nevēlās un kaut ko nedara lietas labā...
Padomā arī,kuram 21 gados ir viss?!,kurš ir uzņemejs/prezidents?Jā,ir cilvēki,kuri ir,bet tas nenozīmē,ka jebkurš var izveidot to pašu tādā pašā veidā un dzīves posmā.
Man bija tā,ka apmēram 20 gados bija daudz maz viss,ko vēlējos(piemēram prestižs,cieņa,atbilstošs kandidāts man u.c.-var teikt viss,ko man kāds ir izvēlējies,uzskatot,ka man tas ir labs),bet es no tā nejūtos laimīga,jo viss,ko esmu vēlējusies,biju dabūjusi ar 1 cita cilvēka palīdzību,kaut arī to nebiju lūgusi.
Pēc laika to apjautu,pametu/sarāvu visas attiecības ar iepriekšējo dzīvi utt. un jā,tagad varbūt ir ko sasniegt grūtāk,bet esmu daudz maz laimīga,jo visu,ko vēlos sasniedzu pati, ieguvu labu pieredzi daudzās jomās.

21 gada vecumā es palēkdamās bezrūpīgi joņoju pa studenta dzīvi!
Man nebija laika domāt eksistenciālas domas, neuzskatīju to par vecumu, kurā novērtēt sasniegto, iegūto utml.

Tev drošvien esošajā situācijā kaut kur ir problēmas sakne, no kuras izriet viss pārējais.

Kas ir tas Tevis pieminētais pamats, kas iztrūkst?
Nauda? Vīrietis? Zināšanas?

womankind manuprāt pamats, ir tā sajūta, ka tev vismaz kaut kas ir, lai kaut ko uzsāktu, kaut vai to pašu studenta dzīvi, kaut kāds darbs utt..
ceru,ka manu domu saprati..

Nē, nesapratu!
Kas ir, Tavuprāt, pamats?! Konkrētas lietas uzraksti!

Tu nekad dzīvē neko nesasniegsi, ja nevarēsi noformulēt savas vēlmes precīzos vārdos.
Vai tiešām Tu vēlies KAUT KĀDU darbu? Un kas tas UTT. ir?

izlasi OSHO gramatas - nu mani taaas loooti liek daudz ko pardomat un sanemties dzive :)

vel atrod sev kadu mazu nodarbiti, piemeram, tagad neta ir pilns ar visadam idejam ko pats ar savam rokam var uztaisit. es parasti keros pie rokdarbiem kad saslukums :D un pec tam man atgriezas energija un velme veeel ko darit :))

Aaa kā es gribētu būt kādam uz kakla... man protams agrāk arī gribējās būt lielai un patstāvīgai, bet tgaad tikai novēr'teju cik tas bija ērti un ck dzīve bezrūpīga :D

Cik pazīstama sajūta...

Man ir kaut kā līdzīgi....Vajadzīgs grūdiens..zinu,ka esmu uz daudz spējīga ,bet pagaidām tāda rutīn iestajusies...puisis strādā es nē...grauž katru dienu,bet nu ceru,ka pēc pāris ned arī man būs darbiņš...

ko darīt? piespied sevi darīt kaut ko, aizpildi savu ikdienu ar jebkurām nodarbēm, esi cilvēku vidū, pēc iespējas biežāk.. paņem mājās kaķi vai suni, labāk suni.. tavā dzīvē vienkārši pietrūkst svaiguma, man šķiet. tas ir laicīgi, tikai nepadodies negatīvam.

man regulāri ir tādi posmi
vajag sevi motivēt - piemēram iedomājies, ja tu kko nedarīsi, tad vecumdienās varēsi gulēt tunelī kartona kastē

_buciite_, Tev sakas posms no tiines uz pieauguso pasauli! Vel esi loto-loti jauna un tomer jau sieviete; zemabzina censas pielagoties pieauguso pasaulei, driz jau bus viss savadak. Del ta Tev liekas ka neka nav; ta nav taisniba jo viss tikai prieksa! tev konkreti janolemj ko tu gribi sasniegt, un ko tev vajag lai nekad ta vairs nejusties-un uz prieksu! Sanemies un sakarto savas domas, ne jau viss ir melna krasa!!

vulcano-super es sev ari ta motiveju....un bernu ari :) :) :)

atrodi kādu nodarbi - ej kaut vai uz pilatēm, iegūsti labu fizisku formu, skaistu ķermeni, mācies kādu svešvalodu, nu kaut vai ķīniešu. varbūt draugu/paziņu vidū būsi vienīgā, kas to māk..tas jau arī sniedz gandarījumu.
atrodi kādu nozari, kas tev labi padodas, mācies, meklē darbu. nav jau viss tik traki ;) it rītu pieej pie spoguļa un padomā, ka tu tāpat esi vislabākā ;)