Mārketinga stratēģija jāsāk ar jautājumu- kas būs mans pircējs?
Normāls (tipisks) cilvēks ir steidzīgs, kam diena par īsu, tāpēc iepirkšanās vietas izvēli nosaka tas, cik ātri var no turienes izkļūt ar iepirkumu. Piedāvājums gatavot makaronus uz vietas, acu priekšā jau ir garām no šāda viedokļa- varbūt 1 cilvēkam 100 būs laiks un patika gaidīt, tērēt laiku skatoties kā top makaroni. Personīgi man, skatoties, kā top mani makaroni, rastos jautājums- ja tāpat jāgaida, vai man nav ātrāk, lētāk un izdevīgāk tos mājās pašai pagatavot? Nebūtu jātērē laiks iešanai uz veikalu.
Tāpat ideja, ka pārdot medū riekstus, žāvētus ābolus, dzērvenes šokolādē ir no mārketinga viedokļa neracionāla. Priekš kam man stiepties uz manu piparbodīti, kurā ir pāris lietas, ja varu dzērvenes, medu, riekstus nopirkt jebkurā ikdienas lielveikalā? Un žāvēti āboli vispār reti kuram garšo. Bet tiem, kam garšo, parasti paši kaltē, jo nav jābūt kulināram, lai kaut ko tādu paveiktu :D Un vēl- visi nosauktie produkti ir neejoši- nu cik viens cilvēks var apēst dzērvenes šokolādē? Sauju, divās? Tāpat ābolus, medu. Nerentablas preces.
Tas, kas būtu ejoša prece ir svaigas lauku olas, kurām norādīts dēšanas laiks, īsts medus (vairāku šķirņu) un lauku piena produkti (ja vien var nolaist zemākas cenas kā "Daugavai").