Es domāju, ka tā pārliecība "es gribu studēt tur un tur" bieži vien ir maldīga, ja vien tas tiešām nav sapnis, uz kuru tiecies jau gadiem ilgi (nevis viena vai divu, bet tiešām daudzu gadu garumā). Zinu cilvēkus, kuri uzsākot 12. klasi bija pārliecināti par studiju virzienu un darīja ārpus skolas papildus darbus, lai īstenotu savu mērķi, taču pienākot pavasara beigām un jo īpaši eksāmenu rezultātiem, viņi mainīja savas domas, jo vai nu nebija veicies tik labi vai arī izdomāja, ka neinteresē tik daudz, vai kādi citi personiskie iemesli. Tāpēc kaut kā mākslīgi domāt, manuprāt, nav vajadzības, jo viss pēdējā mirklī var mainīties - gan pašai domas, gan ārējie apstākļi.
Par eksāmeniem - ja vien tā nav medicīna, tad, manuprāt, ir vienalga, ko liec. Vismaz es savās izvēlētās studiju programmās neesmu redzējusi prasību pēc kāda īpaša eksāmena.
Un jā, rīt ir pēdējā diena, kad var mainīt prioritātes, bet es arī vēl neesmu 100% izdomājusi, ko likt kā pirmo. Mani interesē vairākas programmas, bet es domāju arī no tās puses, ko es darīšu pēc studijām, cik liela iespējamība atrast darbu, cik liela konkurence, vai gribu braukt prom utt., tāpēc manai izvēlei nav vienīgi saistība ar manu sapni/mērķi.