Par to romantisko vakaru - tas ir bijis, ir vēl joprojām, gan romantiskie vakari, gan braucam uz mežu padraiskoties, gan naktī pilsetas parka lapenītē esam maigojušies, bet pēc tam ir vēl trakak, viņš vispār burtiski nepārtraukti runā par to cik ļoti mani mīl. Man citreiz liekas, ka tas nav normāli. Es vismaz stundiņu gribu pabūt vienatnē - palasīt kādu grāmatu,žurnalu. Bet viņš ir tūlīt klāt - ko tu lasi, pie datora vispār grūti, viņš pienāk un skatās ko es lasu, ja tur ir kāds raksts par mīlestību, vai vīriešiem, tad vispār ir vakars.Tad seko jautājumi vai tev tas un tas patīk, vai es tev nepatīku.Par atzīšanos mīlestībā man liekas, ka tie vārdi nav jāsaka nepārtraukti, man tie ir svarīgi vārdi un kad tos tik bieži lieto, tiem zūd jēga. Vai tad tā nav?