Sveikas!
Ar draugu esam kopā 3 mēnešus. Viss ļoti skaisti - romantiski randiņi, rozes, uzmanība, ne par ko nevarētu sūdzēties. Viņš sāka runāt par kopādzīvošanu, iepazīstināšanu ar vecākiem un tamlīdzīgas lietas, likās jau, ka viss paliek nopietni.
Tagad jau 2 nedēļas nezinu, ko domāt. Viņam parādījās ļoti labi darba piedāvājumi un iespējas attīstīt karjeru, kuru dēļ viņš visu laiku strādā un aizmirst par visu apkārtējos pasauli. Un protams, es arī tieku vispār aizmirsta, viņš nedod ziņu pa dienu, tikties arī nav laika.
Protams, esmu mēģinājusi izrunāties, bet tas neko nav devis. Viņš pats saka, ka jā, karjera viņam šobrīd ir galvenais, bet šķirties negrib. Tiešām liekas, ka šajās attiecībās šobrīd esmu tikai es, bet pamest viņu es arī nevaru, jo pa šo laiku, protams, ir radušās jūtas. Esmu vairākas reizes runājusi par to, ka var atrast kompromisu, kamēr ir šis trakais periods darbā, atrast minūti pa dienu, lai padotu ziņu, un tikties katru dienu taču es arī neprasu. Nebūtu arī pareizi vīrietim, ar kuru esam kopā tomēr tikai 3 mēnešus, prasīt, lai viņš ziedo savu karjeru manis dēļ, bet kompromisu atrast taču ir iespējams. Uz vienu dienu viss ir kārtībā, un tad atkal viņš iegrimst darbos un par visu pārējo aizmirst. 2 reizes jau šādas sarunas ir bijušas, un bez rezultātiem.
Tātad - ko jūs darītu manā situācijā? Pati es nespēju vairāk objektīvi spriest. No vienas puses, negribas dzīvot ilūzijās un meklēt attiecības tur, kur viņu nav, no otras - šķirties es arī negribu un naivi ceru, ka viss atkal būs kārtībā. :(
223
