Protams, attiecības.
Normālas attiecības nav kaut kāds slazds, kur būtu ierobežojumi un vergošana. Man šķiet, ka ir absurdi uzskatīt, ka normālas attiecībās ir ierobežojums, tad jau jājautā, kamdēļ sagājies ar to cilvēku kopā, ja uzskati, ka viņš tevi ierobežo?!
Mana taktika ir tāda, ka kopā ir jābūt tikai tad, kad abas puses viens otru uztver par to visdārgāko cilvēku ar kuru kopā būtu gan interesanti, gan brīvi, gan abi justos mīlēti un gādāti.
Manuprāt, nav jārada problēmas tur, kur to nav un nav jāsarežģī sev dzīvi.
Ja cilvēks negrib būt uzticīgs otram, tad kamdēļ veidot feik attiecības? Lai staigā pa vīriem tikmēr, kamēr atrod to īsto, tad arī izzudīs uzskats, ka attiecības kaut ko ierobežo.
Turklāt normālās mīlošās attiecībās, manuprāt, uzticība ir tas svarīgākais kodols, kāpēc abi saistās un veido pāri un ģimeni. Neredzu jēgu veidot attiecības, ja tāpat katrs guļ ar kuru pagadās un pavada naktis un dienas kur sagrib...