uzsakot kopdzivi!

Es sākumā arī gribēju ņemt visas mantas uzreiz, bet reāli mums bija tā, ka tām mantām nebija pat vietas. Draugs jau protams neko nepārmeta par manu drēbju un kosmētikas kaudzi, bet ikdienā no tā visa sanāk lietot tāpat tikai daļu. Turklāt pēc kopā nodzīvota gada es izvācos un tad gan nācās visas pekeles stiept atpakaļ.

Esmu vīrieša sapnis - mantu man maz, varu savākt 20 minūtēs, sekss patīk, ēst gatavot māku un mācos, sevišķi daudz nestrīdos un nerunāju pretī. Kāpēc neviens to nenovērtē? :D :D

Es arī piekrītu viedokļiem - ja Tev ir, kur atstāt, ņem pašu nepieciešamāko, jo tāpat kā savās mājās, arī tur ar laiku apaugsi ar mantām, - kāda atšķirība, kurā skapī kārsi nākamo jauno blūzīti.
Kā arī pārvākšanās ir lielisks iemesls, lai atbrīvotos un pārkārtotu savus mantu plauktus.

Es bez žēlastības atsijāju visas pavalkātās drēbes, paņēmu tikai svaigās, pēdējā pusgadā, gadā pirktās, pat nevalkātās, un protams, vērtības - īstās rotas, kažokādu, apavus. Nekādas puslietotās tūbiņas un bižutērijas kalnus. Visus savus krāmus, gadiem vāktos, vienkārši AIZMETU, izdāļāju pa visām malām. Teiksim, izlaiduma kleitas, foto albumus, vēstules u.c. atmiņas atstāju vecāku mājās.. pat nezinu kam.. meitai laikam. :)