Man šķiet,ka vislielākā sabiedrības problēma ir visatļautība un tas, ka viss šķiet tik pieejams,iespēju tik daudz, mēs domājam nāks viena,aizies ,bet ir tak vēl citas un tāpēc mēs palaizām garām to labāko,kas mums ir šobrīd, kas par daudz tas par skādi. Iespējas ir laba lieta,bet ne mēs paši zinām, ko gribam, ne novērtējam,kas mums dots.
nav vairs tās robežas, ne garīgas ne fiziskas, mēs necīnāmies, mums to nevajag,jo visu tāpat iedod un vēl zelta karotē,jo vairāk dod,jo vairāk gribās.