Pirmās darba dienas feils

:)

Hahahahhh :D :)

Nekas tāds nav gadījies, ehh :) Varbūt vēl tikai priekšā turpmākajās darba vietās, bet cerams, ka nē :)

He he, nedomāju, ka tas ir kaut kas slikts. Vismaz redzēja, ka dari to, ko Tev lika darīt :)

Pēdējā pirmā darba diena bija tāda, ka sāka klibot atmiņa - kolēģu vārdi juka, aizmirsu kur kas. Briesmīgākais bija tas, ka aizmirsu pat kur ir wc, lai arī tikko rādīja. Uzrunāt, lau uzzinātu jau arī nezini kā, ja vārds aizmirsts :D
Dienas beigās es biju pārgurusi, naktī turpināju murgos strādāt (tas ilga kādas 2 nedēļas, kamēr daudz maz apguvu). :)

Forši! Es ceru, ka priekšnieks foršs un par to pasmējās? :)

Es neko tādu neatceros. Savulaik, kad strādāju viesnīcā pirmās pāris maiņas sākās ar aktu rakstīšanu par kļūdām kasē, kamēr ar kases aparātu sadraudzējos.

Mana pirmā darba diena bija svētku dienā, arī asistantes, sekretāres darbs. Ofisā neviena nebija, tikai boss. Līdz ar to viņš sāka mani prašņāt vai man ir tetovējumi un kur, lai parādu. Uz ko atbildēju,ka sveša cilvēka priekšā netaisos vilt nost kleitu, lai parādītu muguras un gurna tetovējumus. Uz ko boss atcirta, ka man nedrīkstot būt noslēpumi no bosa. Pats smējās, itkā baigais joks. Vēlāk sāka mācīt kā jāstaigā, esot vairāk jāgroza dibens un pieliekties ar taisnām kājām vajagot. Un protams, man esot vairāk jākrāsojas un jānēsā apģērbs ar dekoltē, jo tas piesaista klientus. Tā bija darbā iekārtošanas aģentūra. Lieki piebilst,ka tā bija mana pēdējā darba diena, jo jutos tik pazemota,ka aizgāju no turienes tajā pašā dienā, pat visu dienu nenostrādājusi.

Vai, kad strādāju par biroja administratori, izgāzos daudzkārt, bet visas kļūmes un neveiklās situācijas bija saistītas ar manām pieticīgajām krievu valodas zināšanām, 0 zināšanām jomā, kurā darbojās uzņēmums,utt.

Pāris apkaunojošu mirkli gan atceros, manos darba pienākumos ietilpa klientu uzņemšana, kafijas piedāvāšana un servēšana. Gadījās gan lielā sēdē ar ārzemju viesiem trīcošām rokām nest traukus un pēc tam atsevišķi atnest tikai karotītes pāris cilvēkiem, jo tās biju aizmirsusi. :D Un reiz aiznesu klientam kafiju, pēc tam pienāk menedžere un saka, lai esmu uzmanīgāka, jo viņas klientam esmu pie kafijas pielikusi maliņā jau izlietotu krējuma mazo trauciņu. :D Sakaunējos un atvainojos, kaut krējumu biju ņēmusi no ledusskapja, kur laikam kāds kolēģis-kafijas dzērājs, bija ielicis izlietotu trauciņu. :D

ai, kauns sametās, atceroties. :D Vēl pāris reizes pieņēmu kurjera sūtījumus un tad tos pazaudēju, bet veiksmīgi viss atradās. :D

Telefona zvani un datu vadīšana nebeidzamās programmās arī bija liels klupšanas akmenis, bet ar laiku piešāvos un tā leita aizgāja. :) :D

Tikko man sanāca nofeilot darba intervijas sakarā. Es vienmēr atbildu laipni un še tev vienā brīdī, kad esmu kā pūe uz mieta man zvana :D
Man likās, ka man zvana no NVA un es tādā pusneapmierinātā balsī pacēļu, noburkšķēju, ka darbu jau esmu atradusi, jo līdzīga vakance kā man nesen no NVA piedāvāja. Sieviete otrā galā bija ļoti samulsusi, ka es tā kā ne īsti nevēlos, bet piekasos, par darba algu ar tā negribīgi neko arī neatbildēja, bet kaut kā tas viss nonāca līdz tam, ka tomēr eju uz interviju :D

Vēl pasmējos, ka viņa man pa burtiem diktē nosaukumu angļu valodā :D

man bija taa,ka saaku straadaat restoraanaa(tas bija veselu muuzhiibu atpakalj- 7 ar pusi gadi :D ),atnaaca viena angliete un pasuutiija alu (beer) ,vinja izdeera to alu un pasauca mani,shii man saka,vai vareetu man reekjinu atnest(bill) a es paarklausiijos un atnesu veel vienu alinju vinjai...
Exx ,tik liels kauns bija,bet viss beidzaas jautri,jo ,pie blakus galdinja, seedeeja viens UN karaviirs,shis saprata,kas noticis un pats samaksaaja par to alinju,bet es atstiepu to bill,tai sievietei :D
Veel, peec tam,ar to karaviiru aizgaajaam paaris reizes uz kafejniicu paseedeet.

Es atceros gadījumu no laikiem, kad vēl mācījos vidusskolā un papildus piestrādāju veikalā. Veikals atradās blakus galvenajam uzņēmuma ofisam. Ienāca viens onkulis pa darbinieku ieeju un teica- dod man 100ls. Es dusmīga viņam saku, ka neko nedošu, ko viņš iedomājas no sevis utt :D Beigās izrādījās, ka tas ir uzņēmuma īpašnieks, miljonārs :D:D Nākamajā dienā dzirdēju no savas tiešās priekšnieces, ka "viņa nu gan ir skuķis ar iekšām" :D:D

Gan jau ir bijušas apkaunojošas situācijas, tik neatceros uz doto brīdi. Vienu gan atceros kā šodien, ejot uz darba interviju, nolauzu durvju rokturi, tad gan domāju, zeme paveries. :D

Man vienīgais misēklis bija kādā 2trajā vai 3ajā dienā, kad es saucu savu vārdu utt, a izrādās ar to kolēģi esmu iepazinusies jau dienā, kad parakstīju papīrus :D Tā ir, ka visi nāk apskatīt jauno darbinieku un neiedomājas, ka man putra galvā.
Un jā, pirmo nedēļu katru nakti murgoju par lietām, kuras ir saistītas ar darbu :D