Bija man ilgāku laiku ar vienu puisi sarakste.Beigās arī satikāmies.Neiztikām arī bez strīdiem.
Esam no dažādām valstīm un skaidrs,ka nevaram tik bieži satikties un tā.
Nenoliegšu,ka vienam pret otru radās jūtas. Tā kā tik bieži nesanāca satikties,tad sazinājāmies caur internetu - skyps, webkamera.
Nezinu kāpēc,bet es parasti ar šīm lietām nobremzēju. Puisis vairāk izrādīja jūtas nekā es un vajadzību pēc tādas atklātākas sazināšanās,ne tikai rakstiski,bet arī vienam otru redzēt utt.
Mana stulbuma dēļ vnk viss pajuka,jo es parasti ar šīm lietām nobremzēju un neizrādīju pēc tā tik ļoti vajadzību,jo visu laiku tik nedzīvoju pie neta. Kad biju pie datora,viņam atkal darbs. Nesanāca visu saskaņot. Sākās visādas nesaskaņas.Viņš tik saka,ka ir jūtas pret mani (ir pat teicis,ka mīl mani) un tādas būs,bet tā kā es ar šīm lietām parasti nobremzēju,viņam jau apnīkot gaidīt...apzinos,ka mana vaina,bet manus paskaidrojumus neklausījās.
Bet man liekas jocīgi...kāda vēl runa par to,ka mīl mani un ir jūtas,bet tajā pašā laikā neklausās mani un saka,ka jāiet katram savs ceļš?
Vienu reiz jau pašķīrāmies,pēc 3 vai 4 mēnešiem viņš uzrakstīja,ka nevar bez manis..vnk neiet viņam dzīvē!
Ko tas varētu nozīmēt? Droši vien labs veids kā atšūt,ne?
Es jau teicu,ka neticu viņa bijušajai un esošajai mīlestībai,bet nu labi - tad gan viņš apskaitās!
Bet zinu-esmu arī pati stulbi izrīkojusies!!!
1832
