Sarakstījos ar vienu puisi.Gājām uz to,ka vēlamies abi attiecības un ir mums tā saskaņa,līdzīgi raksturi utt. Taču pēc kāda laika vnk sapratām,ka ir vairāki šķēršļi,kas mums liedz būt kopā.Galvenais no tiem - attālums,diemžēl.
Tik ilgi sarakstījāmies,tāda saskaņa bija,foršas sarunas..bet tagad,kad abiem ir apziņa,ka vnk nevaram būt kopā,kaut kāds tukšums iestājās sirdī...skumji palika!
Jums kādai ir tā bijis,ka viss forši,bet tad saprotat,ka nevar viss līdz galam sanākt,ka katram jāiet savs ceļš,tad tāds iekšējs tukšums?