pazudis kontakts ar draudzeni

Man arī ir pazudis kontakts ar manu labāko draudzeni. Pazīstamas esam jau 8 gadus. Neesam satikušās kopš marta, kaut gan agrāk mēs tikāmies reizi 2 nedēļās, ja ne biežāk. Bet viņai uzradās čalis un laiks priekš manis galīgi nepalika. Vai arī viņai bija mode kaut ko sarunāt un pēc tam atcelt. Ilgi cietu šito visu. Un tad man vnk apnika un sāku izturēties vēsi. Nesen viņa atrakstīja, ka vajag tikties. Es viņai atbildēju, kad tev būs laiks man tad padod ziņu un tā arī viņa pagaisa. Žēl jau, bet neko darīt, tāda draudzene man arī nav vajadzīga. Toties viņas vietā man ir uzradušies vairāki jauni draugi, tas mani ļoti priecē. Laikam, laba vieta ilgi nepaliek tukša. :)

Man kkā ar labāko draudzeni sāk šķobīties attiecības. Nezinu.. vai nu mainījusies ir viņa vai arī es... taču man sāk nepatikt attieksme pret apkārtējiem un vispār.. tāds snobisms spiežas ārā pa visiem galiem. Pret visu ir tik kategoriska attieksme,ka parasti neko necenšos iebilst.. lai jau. Bet līdz ar to man mazāk sāk patikt komunikācija. Ceru, ka kkas mainīsies,jo būtu ļoti žēl pazaudēt vienu no dārgākajiem cilvēkiem manā dzīvē.

jā ir zudis, jo tagad jau bijusī labākā draudzene ir Anglijā, viņai sava dzīve tur nokārtojusies, atpakaļ nemaz nedomā braukt, bet viena cita laba draudzene atteicās atjaunot kontaktu, jo viņai tagad ir pavisam citas intereses. Pareiz saka, ka labākie draugi ir jātur ļoti cieši pie sevis, citus atrast vietā ir ļoti grūti.

ja. studejam katra sava augstskola, viani lielakoties savi rigas krutie draugi ir, un vecie paliek novarta. tiksanas-o ja! mums vajag tikties, jasatiekas, bet nu kad, pulkste cikos...nu tad jau manis....un tad ir ta, ka gada maksimums 3 reizes tiekas cilveki.
nu tur neko nevar darit, ja otrs nav tik ieinteresets, vnm ir aiznemts ar citiem draugiem, dzresanu un sedesanu pie saa puisa no rita lidz vakaram!

isteniba skumji palika , izlasot sito diskusiju. agrak tak bija tadas sarunas, tadi draugi, ka likas mate un tevs nav tik tuvi ka tas draudzenes...a tagad ,skiet, svesi cilveki, ta bijusi cita dzive...un isteniba tads ka aizvainojums ieksa sez, ka tu megini ko verst par labu, bet otrs nav nemaz ieinteresets...

konkretak-bija(varbut ar tagad ir...nezinu) man divas labas draudzenes...un tik skumji bija uzzinat, ka vinas abas uztaisijusas pasedesanu, un es nemaz aicinata nebiju.

Nauda un vīrieši varot izjaukt pat visspēcīgāko draudzību starp sievietēm. Manā dzīvē vīrietis nedaudz papostīja un nauda gandrīz izpostīja. Vairs nevēlos to piedzīvot, tāpēc dzīvoju bez naudasd un bez vīrieša, bet ar abām draudzenēm. :D :D

Kaut gan ar vienu gan ir bišk zudis - katra savā vidē, loģiski, ka vērtības laika gaitā mainās, ir mērķi dažādi un uz tiem vedošie ceļi, kas reizēm izraisa savstarpēju nesapratni. Bet ja ir abpusēja vēlme saglabāt, vienmēr pie tikšanās vai telefona sarunas var izrunāties.

Varu teikt, ka nav zudis kontakts ar nevienu draudzeni, bet tas ir palicis retāks. Kā nekā katrai dzīve mainās - viena pārvārcās dzīvot uz citu valsti, otra saiet kopā ar kādu vīrieti vai pat apprecās un tad tā laika, lai kontaktētos, paliek mazāk. Cilvēki jau arī paši mainās par sevi, intereses arī parādās varbūt citas utt., bet tie, kas ir draugi sirdī, tādi paliks vienmēr, kaut vai nekontaktēsies katru dienu vai pat nedēļu. Vispār kaut kā liekas, ka cilvēki ar gadiem paliek vientuļāki draugu ziņā, parādās ģimenes, bērni, darbs arī savu lomu spēlē un tad vairs nav laika, lai tā vazātos pa pasauli.

man arii apmeram pirms diviem gadiem pazuda kontakts ar manu draudzeni ja kops bernudarza laikiem. un tiesam nav ne jausmas kapec ta, vnk saakaam mazaak kontakteties + vina vairs neatbildeja uz manam sms kad vinai kko rakstiju. tad nodomaju nu labi-negribi nevajag. bet nozeloju to, jo tiesam ar vinu vienigo runaju par visu, un bijam labas draudzenes. vrbt varetu meginat atgut kontaktu..

Nav tā nekad bijis,mani pat cosmo te visas mīl un ar visām labs kontakts,wīiiiiiiii:D

Es pazaudēju kontaktu ar savu labāko draudzeni. Mūsu draudzība jau sāka jukt ārā, kad beidzām vidusskolu, tomēr es centos ar viņu uzturēt kontaktus- zvanīju, rakstīju, aicināju satikties, bet beigās sapratu, ka viņai ir jauni draugi un jaunas intereses, kurās es laikam galīgi neiederos. Tāpēc jau vairākus mēnešus mēs vairs nekontaktējamies! Reizēm nejauši saskrienamies uz ielas, bet no tās foršās draudzības, kas bija agrāk, vairāk nekas nav pāri palicis!

jau no pamatskolas beigsanas man nav vairs nevienas tiesam forsas draudzenes, jo visam manam labajam draudzenem ari ir draudzenes un nevienai nevar uzticeties.. kaut gribetos kadu sirds draudzeni.

Jā, arī es esmu viena no tām, kuru ir skārusi šī problēma. Kontakts ar draudzeni sāka zust, kad viņai parādījās jauni draugi pēc viņas neilgas prombūtnes. Es paliku viņai neinteresanta, vairāk nepavadījām tik daudz laika kopā un nebija arī nekas kopīgs. Viss, kas mūs vienoja, tā bija pagātne jeb kopīgas atmiņas. Ko tik mēs kopā darījām, uhh! Protams, ir ļoti žēl, jo viņa man bija ļoti liels atbalsts. Skolas laikā bija sajūta, ka viss virzās uz labo pusi, taču, tuvojoties pēdējam vidusskolas vasaras brīvlaikam sapratu, ka nekas tomēr labi nav. Piedāvāju viņai doties izklaidēties, taču vienmēr viņai bija kādas atrunas. Sāpīgi.
Pēdējās nedēļas laikā viņa ir sākusi izrādīt interesi par mani, vēlas atjaunot draudzību. Grūti pēc ilga laika pārtraukuma tā pēkšņi viņai stāstīt visu. Viņa to uztver tā, it kā es nevēlētos atjaunot saikni mūsu starpā. Viņa ir kā 'nokritusi no zila' gaisa un uzzināju, ka viņai ir draugs.
Ceru, ka viņas vēlme atjaunot mūsu draudzību ir patiesa un ka mēs spēsim kaut kad izrunāties tā 'aci pret aci', un viss būs kārtībā. Pietrūkst tādas īstas draudzenes, ar kuru varētu doties cauri ūdenim un ugunij! :)

jā un nemaz neraudu,pati viņa vnk vienā dienā sāka nerunāt,sazin kas galvā iezagās,man jau vienalga :D

Jā, ir. Iemeslu, kāpēc kontakts pārtrūka, nemaz nezinu.
Neesmu radusi, ka tā notiek. No sākuma pārdzīvoju, jo bija tuvākā draudzene, taču tagad kā svešinieces.

man ir divas labākās draudzenes jau sešus gadus, ir brīži, kad attālinamies, jo mācos citā skolā, bet vienalga uzturam kontaktus un zinu, ka varēšu paļauties. Kā arī ir arī vēl viena labākā draudzene jau aptuveni gadu, bijām klasesbiedrenes, bet nebijām bff, bet tas izveidojās ciešāks kontakts, nu jā. :) Tā man ir trīs brīnišķīgas draudzenes ar kurām ļoti lepojos! :)* Un visforšākais ir, tas ka, katra viens otrai ir kā labākā draudzene!

Ir pazudis kontakts, un domāju, ka vairs arī nebūs.
Žēl, tagad tik pilns ar paziņām, bet īsto draudzeņu nav! :)

Ir zudis ar 2 draudzenēm, bet, godīgi sakot, es uzskatu, ka katram dzīves porsmam ir savi draugi, jo mēs kā cilvēki un personības maināmies. Un ne vienmēr šī mainīšanās draugu starpā notiek uz vienu pusi. Protams, abas meitenes man bija ļoti ļoti mīļas, bet iespējams, ka vairs īsti pa ceļam nebija. No vienas puses žēl un gribētos kontaktu atpakaļ, bet no otras puses - problēmas jau nekur nebūs pazudušas, tāpēc nemaz nemēģinu kontaktu atjaunot. Ar vienu varbūt varētu dzīvē ceļi krustoties, jo viņa ir mana radiniece (tikai dzīvo ārzemēs), ar otru...

Man ir bijis visādi.. bija viens gadījums, kad ievācās kaimiņos meitene, bet visādi apstākļi mums neļāva draudzēties, es izrādīju vēlmi uz to, lai draudzība nebeidzas citu cilvēku ietekmē, bet viņa toreiz ļoti klausījās apkārtējo viedoklī un cilvēkiem, kuriem vienkārši neiepatikos, patika viņai visādi skalot smadzenes, ka neesmu piemērota draudzene.. mēs bijām mazas, viņa pat ir vecāka par mani, bet ... nu jā, pagāja pāris gadi (2-3 apmēram) , kuru laikā mēs pat Čau viena otrai neteicām, jo viņas attieksme un rīcība mani tiešām ļoti sāpināja un es redzēju, ka viņa tā negrib, ka viņu spiež tā darīt.. bet nu labi, mēs vienu dienu vienkārši bijām abas pie mājas un nikns suns bliezās uz mūsu pusi, abas metāmies bēgt un viņa mani paņēma aiz rokas, šķiet bija vēl vairāk pārbijusies par mani :D un mēs vienkārši atsākām runāt un kontakts atjaunojās, viņa bija ar savu galvu uz pleciem un tā nu mums draudzība turpinās. man prieks par to, arī tie cilvēki, kas toreiz tik ļoti mani neieredzēja, tagad vairs neizrāda kaut kādu naidu, bet ir tādi neitrāli, parunājamies un tā.
un ir gadījums, kas ir nesens, ka kontakts plīst pušu, bet es nepārdzīvoju, jo to cilvēku nejūtu kā savu, pārāk dažādi cilvēki esam, nav par ko runāt un tur jau saprotams, ka neko un nekā.. mums vienkārši nesaskan :)
un , protams, ir arī citi gadījumi, bet tā, kā ir tagad, ir vislabāk, jo liekas, ka esmu atradusi šobrīd sev labu draugu loku un tas mani apmierina, es jūtos labi, ar šiem cilvēkiem man ir pa ceļam un ceru, ka kontakts nezudīs! :)

Oi smaga tēma... es arī pazaudēju labu draudzeni, kā beigās izrādījās stulba manuprātnenozīmīga iemesla dēļ... bet viņa negribēja vērst neko par labu... lai nu dzīvo laimīga... žēl jau ir, jo daudz jautru brīžu kopā bija piedzīvots un tiešām bija foršs tas laiks...

ehhh ko nu vairs... tagad pat vairs nezinu vai tramvajā sveicinātu, ja satiktu.

Diskusijas iespaidā atjaunoju kontaktu ar to savu zudušo draudzeni, tikšanās sarunāta. Izrādās, es, draudzenesprāt, esmu bijusi tā, kas pārtraukusi kontaktēties. Ak nu tās sievietes - pašas izdomā, pašas apvainojas :D
Tad nu atliek vainot attālumu (viņa kādu gadu nodzīvoja ārpus LV) un abu aizņemtību darbos:)
Prieks, ka izlasīju šo diskusiju.
Veiksmi arī jums atjaunojot kontaktus ar veciem draugiem! :)