Labs vakars!
Man šodien darbā izveidojās situācija, vēlējos prasīt viedokļus..
Būs jau otrais mēnesis, kad strādāju jaunā darbā - mana priekšniece ir mana darba devēja, bet viņai darba devējs ir pats īpašnieks.
Katru dienu es sēžu ofisā, rakstu visādus papīrus. Tā nu ir sanācis, ka tas paša priekšnieka kabinets ir diezgan tālu no mūsējā- tad,kad viņš visu dienu staigā un brauc no vienas vietas uz citu, viņam sanāk iziet cauri mūsu kabinetam, un es vienmēr sasveicinos un atsveicinos, bet speciāli uz viņa kabinetu, ja man nav vaajdzības neeju!
Un šodien mana priekšniece man pasaka,ka tas īpašnieks- priekšnieks viņai -ir pateicis, ka man ir katru dienu jāaiziet līdz viņa kabinetam, jāpasaka labdien un to,ka esmu ieradusies, un , ejot projām, arī jāaiziet pie viņa un jāatsveicinās un jāsaka,ka eju projām!
Es sēžu un nesaprotu, vai ES te esmu tā bremze,kas skaitās neaudzināta vai kā..Vai tad to uzreiz jau pašā sākumā nevarēja pateikt? Katru dienu viņš staigā cauri mūsu kabinetam un tajās reizēs viss tiek pateikts - gan labdien, gan sveiki gan viss pārējais..Turklāt vai tiešām tagad visi ofisa darbinieki iet speciāli uz otru galu, kur viņš sēž, lai pateiktu,ka iet projām? Kaut kā neesmu manījusi!
Es tiešām apstulbu un sajutos tā kā tāda neaudzinātā..
Jūs arī ne tikai savam tiešajam priekšniekam, bet vēl augstākajam speciāli ejat pie viņa,lai paziņotu šīs frāzes?
Droši kritizējiet, varbūt tiešām man vajadzētu turpmāk pievērst uzmanību ētikai.
532
