Šā gada sākumā izšķīros no puiša, tā nu nolēmu ka tuvāko gada laikā nekādu nopietnu puišu,tikai izklaide... Pēc 3mēnešiem savā darbā iepazīnos ar jauku puisi, pa reizēm satikāmies,pabučojāmies,bet nekā nopietna. Sākumā jau nolēmu, ka tā tikai izklaide. Iepazīnos ar viņa draugiem un tad no viņiem uzzināju, ka es patiešā puisim patīku un ka es neesmu viņa vnk izklaide.Tad nu es sāku domāt vai man tas ir vajadzīgs, tā kā puisis man bija iepaticies,es tomēr turpināju tikties.. Domāju, ka jāpaskatās būs kā viss tālāk noritēs.. Pēkšņi puisis pats pateica,ka nezin vai vēlas kaut ko,jo viņu bijušās viņu ir tā sapinājuši, ka tagad nezin vai vēlas kaut ko,bet tā kā es nemaz necentos neko bīdīt,es protams piekritu visu izbeigt.. Bet jau nākamajā dienā puisis rakstīja, jo viņš saprata, ka es viņam esmu iepatikusies ļoti un ka tā bija kļūda visu izbeigt, es nezinu kādēļ, bet piekritu arī.. Tā nu mēs turpinājām satikties un viņš pat palika pie manis,bet mums nebija sex,jo es negribēju steigties,pirmo reizi dzīvē es nevēlējos neko sasteigt.. Puisis bija ar mieru(mani tas šokēja).. Tā nu paritēja vel mēnesis un nu es sapratu,ka tiešām man ir stipras jūtas pret viņu un viņš atzīnās,ka viņam arī un tikai tad mēs tā oficiāli sagājāmies kopā. Es jau kopš bērnības biju sapnojusi par to,ka manām attiecībām būtu jāsākas tā!! Es nevarēju noticēt , ka patiešām ir tāds puisis kam būšu tik svarīga un ka manas vēlmes viņš respektēs.. Protams mēs centāmies nonākt līdz sexam,bet kaut kas visu laiku traucēja, tad man bija darbs līdz 23.00,tad es laukos vai viņš,bet tiešām visu laiku gadijās kaut kas kas neļāva līdz vienam vakaram,kad ar draugiem izklaidējāmies kopā,viss bija ideāli.. Tad nu mēs tā ātrāk dēvāmies prom no ballītes,lai paspētu uz sabiedrisko ,bet par nelaimi mēs viņu nokavējām. Mums bija jāpaliek pe viņa drauga,kuram tobrīd jau bija pilna māja,tā nu mēs pavadijām nakti uz matrača!! :( Nākamajā dienā viņš man piedāvāja pārvākties pie viņa, jo tā mēs varēsim būt bieži kopā un utt,bet tā kā iepriekšējās attiecībās es jau biju sasteigusi ar pārak ātru kopā dzīvošanu, es atbildēju ka nē,bet tomēr apdomāšu to... Līdz aiznākamajā dienā piezvanot viņam,viss tas bija zudis. Puisis vnk pateica,ka nezin vai vēlas ar mani kaut ko, ka viņam ir jūtas, bet viņš nezin vai grib attiecības... Viņš teica ,kad ir ar mani,tad esot kā traks pēc manis, ka tad tiaki es esmu prātā,bet kad paiet kādas divas dienas un mēs netiekamies viss vnk pazūd,nav vairs tik liela vēlme,bet viņš nevēlas teikt pavisam nē, jo viņam ir jūtas... Protams pēc šī visa teiktā,es sajutos kā stulbene,es nezināju ko pat teikt... drīzāk es nesapratu ko esmu izdarijusi ne tā.. Nākamajā dienā es visu izbeidzu! Ja jau nezin tagad,kad tad!! Es vnk nesapratu vinu un nesaprotu ari tagad?
5
