esmu vienīgais bērns ģimenē un godīgi sakot es peikrītu edmundam,jo man arī ir grūti tā kā komunicēt ar cilvēkiem. Pagāšujā gadā kad iestājos jaunajā skolā pēc 9. klases, augustā bija jānāk uz skolas tīrīšanu, tur arī iepazinu divus savus kursa bierdus, kad jau bijām tiešām labi sadraudzējušies,es jautāju ko viņi domāja mani satiekot un viņi teica, ka biju baigi klusā un knapi kādu vārdu pateicu:D...bet kopš iepazinu šos cilvēkus tuvāk kļuvu daudz, daudz komunikablāk, atvērtāka . . .varbūt ja man būtu māsa vai brālis man būtu daudz vieglāk pielaist kādu cilvēku sev tuvāk man kautkā ar laiku ir jāpierod:)