šodien nav mana diena.
pēc vakardienas ballītes būtu jāiet gulēt,bet neeju..
sēžu,kaut ko domāju utt..
man it kā jāpriecājas,jo daudz kas sāk sakārtoties,bet svarīgākais nesakārtojas, un tas pārņem sirdi un prātu un tad pārējais paliek mazsvarīgs :(
kā reizēm gribētos izmest sirdi pa logu,un dzīvot.
gribētos rīt no rīta piecelties,nosolīties sev,ka būs jauna,skaista diena un,ka tā ir mana iespēja sākt dzīvi no jauna un skatīties uz lietām ar smaidu.